Sigita, viesojas Pļaviņās: — No bērnības atceros vecāsmātes stāstīto, ka pēc Miķeļdienas sāk gaidīt ziemu, laiks kļūst arvien vēsāks, un dienas paliek īsākas.
Sigita, viesojas Pļaviņās:
— No bērnības atceros vecāsmātes stāstīto, ka pēc Miķeļdienas sāk gaidīt ziemu, laiks kļūst arvien vēsāks, un dienas paliek īsākas. Miķeļdiena ir arī sākums veļu laikam. Mūsu senčiem ir daudz dažādu tradīciju, kas saistītas ar veļu godāšanu un ēdiena upurēšanu aizgājējiem, bet mūsdienās šo svētku tradīcijas esam piemirsuši.
Jānis, koknesietis:
— Agrāk līdz Miķeļdienai visiem ražas novākšanas darbiem bija jābūt apdarītiem, taču mūsdienās reti kurš saimnieks atceras senlatviešu tradīcijas. Sendienās pēdējā pļaujas dienā viena no svarīgākajām izdarībām bija Jumja ķeršana, lai nodrošinātu labu ražu arī nākamajā gadā.
Gatis Daudzevā :
— Miķeļdienā parasti rīko gadatirgus, kuros pārdod visu, kas vasarā dārzā izaudzis. Mēs esam pārdevuši kartupeļus, ķirbjus un dzērvenes. Manuprāt, šo dienu uzskata arī par rudens sākumu.
Annas kundze Vallē:
— Man Miķeļdiena palikusi atmiņā no jaunības — tie ir rudens svētki. Lielākie darbi saimniecībā ap šo laiku parasti bija izdarīti, visa ģimene sanāca kopā pie bagātīgi klāta galda. Tēvs parasti nokāva sivēnu, kas bija audzēts tieši Miķeļdienai. Tagad man Miķeļdiena asociējas ar tirgiem, kurus rīko šajā dienā.
