Aizvadītā nedēļa bija ļoti saspringta — daudz darba gan skolā, gan jāatrod laiks ģimenei un skolai jāgatavo arī savi bērni. Strādāju skolas bibliotēkā un mācu ekonomiku vidusskolēniem. Pirmdien, trešdien, piektdien izsniedzām grāmatas skolēniem, daudz laika bija jāvelta “papīriem” — jākārto dokumenti, jāievada datorprogrammā grāmatu datus, kas vēl nebija ievadīti, jānodod mācību programmas.
Pēdējie pirkumi skolas bibliotēkai bija sociālo zinību, ģeogrāfijas, angļu valodas, krievu valodas mācību grāmatas, metodiskie materiāli vācu valodai. Nedēļas sākumā saņēmām jaunos projektā “Dabaszinātnes un matemātika” izstrādātos elektroniskos un drukātos mācību materiālus bioloģijā, fizikā, ķīmijā un matemātikā 7. — 9. klasei. Aizkraukles novada ģimnāzijā pamatskolas audzēkņiem neviena mācību grāmata nav jāpērk, tikai darba burtnīcas. Visos mācību priekšmetos ir izvērtēta darba burtnīcu nepieciešamība. Piemēram, mūzikā no darba burtnīcas izmantošanas atteicās. Vidusskolā skolēniem pašiem jāpērk tikai atlants un darba burtnīcas svešvalodu apguvei, mācību komplekts angļu valodai. Pēdējos trijos gados pakāpeniski mainījās mācību programmas. Tagad jau gandrīz visos mācību priekšmetos ir izdotas jaunās grāmatas. Ar pašvaldības atbalstu vairāku gadu laikā skola ir iegādājusies mācību grāmatas visu klašu skolēniem. Piemēram, pērn 12. klases skolēniem bija kādas piecas mācību grāmatas, bet šogad to ir vienpa-dsmit.
Kopš skolas atjaunošanas mācību grāmatu bibliotēka ir divās telpās skolas bēniņos, bet pirmajā stāvā ir metodiskā un cita literatūra — dzejoļi, stāsti, enciklopēdijas, vārdnīcas, preses izdevumi. Esmu novērojusi, ka skolēniem iemīļotākais žurnāls ir “Sīrups”. Puišiem patīk arī “Next”, tas ir izdevums par jaunākajām tehnoloģijām, meiteņu iecienīts ir “Shape”, topā ir arī žurnāli “Ilustrētā Vēsture”, “Ilustrētā Zinātne” “GEO”, laikraksts “Staburags”. Ir daži bērni, kuri regulāri nāk un lasa “Dienu”.
Pagājušās nedēļas aktuālākais notikums, ne tikai skolēniem, bet arī skolotājiem bija 1. septembris. Domāju, ka Ventspilī tas paliks atmiņā ilgāk, jo tur applūda četras skolas. Par laimi, tas netraucēja sākt mācības. Kā vēstīja prese, daudzi jaunieši Zinību dienu atzīmēja tik “vētraini”, ka policija noformēja vairāk nekā simt administratīvo pārkāpumu protokolu par alkohola lietošanu un smēķēšanu. Domāju, ka tas nav nekāds fenomens, patiesībā ikdienā tādu protokolu varētu uzrakstīt tikpat daudz, vienkārši 1. septembrī policija vairāk visam sekoja līdzi. Par smēķēšanu runājot, policisti var ik dienu iet reidos, un būs tikpat daudz šādu pārkāpēju.
Tā kā arī manā ģimenē ir skolēni, bija jāgatavojas skolai — jāievāko grāmatas, vienam vajag jaunu somu, otram jāsagādā apavi. Simt un viens it kā mazs darbiņš, kas aizņem daudz laika. Bērni gatavojās laikus — jau jūnijā izšķiroja un izvērtēja, ko skolai vajadzēs. Darba burtnīcas jau sapirkām, bet par kladēm, burtnīcām, pildspalvām un zīmuļiem vēl neesmu paspējusi padomāt. Svētku noskaņa Zinību dienā bija, arī kūku bērniem uzcepu. Arī mazākā meita, kurai vakar bērnudārzā bija pirmā diena, kad vecākie bērni posās uz skolu, bija ļoti satraukta un pat sakārtoja sev somu. Gatavošanās vienmēr rada satraukumu un svētku izjūtu.
Septembris šogad ir ne tikai pirmais mācību mēnesis, bet arī priekšvēlēšanu laiks. Pavisam drīz, 17. septembrī, atkal būs jādodas izraudzīties cilvēkus, kam uzticēt valsts vadīšanu. Patiesībā es nesaskatu iemeslu, kāpēc vispār vajadzēja atlaist Saeimu. Ievēlēja taču 60% pilnīgi jaunu cilvēku. Tomēr vēlētājus neapmierina šo cilvēku darbs. Ko tad vēlētāji darīja pagājušajā rudenī? Ko šajā rudenī izvēlēsies? Ir jādod laiks, lai redzētu darba rezultātu. Bet te — mazliet pastrādāja, neder, tagad vēlēs nākamos… Domāju, ka tā ir lieka naudas izšķērdēšana. Gan referendumam daudz iztērēja, gan nākamajām vēlēšanām. Turklāt situācijā, kad vajadzētu taupīt! Varbūt par šo naudu varēja finansēt kādu lauku skolu, lai nav jāslēdz? Tā kā šobrīd man ir daudz citu pienākumu, par politiskajiem procesiem neinteresējos, neesmu izlasījusi nevienas partijas programmu, bet, pirms balsot, centīšos tās pārskatīt.
Augusta sākumā vairāku lokālo slimnīcu darbinieki sāka protesta akcijas saistībā ar nepietiekamo finansējumu ārstniecības iestādēm, kā dēļ tās nevarēs nodrošināt neatliekamo palīdzību gada otrajā pusē. Pagājušajā nedēļā valdība veselības aprūpei piešķīra sešus miljonus latu, bet tas nav pietiekami. Manuprāt, Latvijā veselības aprūpes sistēma ir “interesanta”. Optimizācija notiek arī citur, kaut vai Norvēģijā. Tomēr nevar situāciju Latvijā pielīdzināt Norvēģijai. Tur slimnīca no pacienta var būt pat 100 kilometru attālumā, jo nav problēmu nokļūt pie slimnieka. Savukārt mūsu valstī ir tādi ceļi, ka komentāri lieki. Latvijā nav priekšnoteikumu, lai šāda slimnīcu centralizācija spētu nodrošināt veiksmīgu veselības aprūpi.
Jaunie noteikumi, kuriem priekšlikumus izstrādāja pārstāvji no Veselības ministrijas, Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Ārstu biedrības, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, citām apvienībām un slimnīcām, paredz, ka jaunajiem mediķiem pēc rezidentūras pabeigšanas Latvijā būs vismaz trīs gadus piecu gadu periodā pēc rezidentūras beigšanas jāgūst ienākumi Latvijā un jābūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem. Pretējā gadījumā piecu gadu laikā būs jāatmaksā valstij visi rezidentūras laika mācību izdevumi. Manuprāt, tas ir saprātīgs lēmums — cilvēks taču ir mācījies par valsts līdzekļiem. Nauda, kas valstī paredzēta speciālistu sagatavošanai, ir iztērēta, bet speciālistu nav. Tas ir loģiski, ka noteiktu laiku jāstrādā te. Protams, ir arī otra puse — kā valsts šo jaunā ārsta mācībās ieguldīto laiku novērtē, pēc tam maksājot algu.
Nedēļas nogali pavadīju ģimenes lokā, gatavojos arī darbam skolā, lai varētu kvalitatīvi vadīt stundas.
Zane Sirmace, Aizkraukles novada ģimnāzijas skolas bibliotēkas vadītāja un ekonomikas skolotāja
