Vēršos pie jums ar ļoti mokošu situāciju un jautājumu — kā atjaunot uzticēšanos un vai vispār tas ir iespējams?
“Vēršos pie jums ar ļoti mokošu situāciju un jautājumu — kā atjaunot uzticēšanos un vai vispār tas ir iespējams? Apprecējāmies mazāk nekā pirms gada un iepazināmies gadu pirms precēšanās. Sastapām viens otru interneta portālā — sarakstījāmies mēnesi un pēc pirmās tikšanās reizes sapratām, ka gribam būt kopā.
Tā diezgan ātri izveidojās kopdzīve, un mēs jutāmies ļoti labi. Strīdi, protams, bija, bet, kā jau saprātīgi cilvēki, runājām un mēģinājām tos risināt tā, lai abi būtu apmierināti un nejustos apvainoti. “Pieslīpējāmies” viens otram un sākām domāt par bērniņu. Pārtraucu lietot izsargāšanās līdzekļus, un pēc skaista ceļojuma uz Itāliju es drīz vien konstatēju, ka esmu stāvoklī. Abi bijām bezgala priecīgi, un likās, ka starp mums nekas vairs nevar nostāties.
Tomēr reiz, datorā ievadot kādus meklēšanas parametrus, redzēju, ka ir meklēta saikne ar Latvijā populāro iepazīšanās portālu, kurā arī mēs abi iepazināmies. Ievadītie vārdi datorā atkārtojās, un es ātri atradu viņa lietotājvārdu. Tā kā bez iemesla cilvēku apvainot nevarēju, “ielogojos” pati un sāku ar viņu saraksti. Apmainījāmies fotogrāfijām (es aizsūtīju draudzenes foto), devu mājienus, ka mani interesē tikai intīmi sakari, kas viņu pilnībā apmierināja, un viss nonāca līdz tam, ka sarunājām reālu satikšanos. Es, protams, neaizgāju, bet pirms tam izdrukāju visu saraksti un iedevu viņam. Sākumā viņš bija dusmīgs un skarbā balsī noprasīja, kur es to dabūju. Tad nerunāja.
Tajā vakarā aizgāju pie draudzenes un domāju tur palikt. Viņš zvanīja un taisnojās — teica, ka uz satikšanos nebūtu gājis, ka tā viņam tāda kā pašapliecināšanās, vai ir vēl uz ko spējīgs, vai spēj ieinteresēt sievietes, ka pats īsti nesaprotot, kāpēc tā darījis. Viņš lūdza piedošanu un solīja vairs tā nedarīt. Biju otrajā grūtniecības mēnesī un piekāpos. Viss bija labi, līdz pirms divām dienām atkal atklāju, ka apmeklēts tas pats iepazīšanās portāls. Tagad esmu jau sestajā grūtniecības mēnesī un uz izmisuma robežas. Nezinu, ko darīt… Jau pēc pirmās reizes bija tik ļoti grūti atkal uzticēties un ticēt, bet tagad pārliecība par viņa uzticību ir zudusi pavisam. Kā man rīkoties?” Inese
Atbild psiholoģe, psihoterapeite Benita Griškeviča:
— Iespējams, ka esat apprecējusies ar cilvēku, kuram ir grūti būt uzticīgam un kurš pagaidām nepazīst citus pašapliecināšanās veidus. Tikpat iespējams, ka vīrs ir apjucis situācijā, kad gatavojas kļūt par tēvu. Vai varbūt viņam grūti tikt galā ar faktu, ka jūs būsiet ne tikai viņa sieva, bet arī mamma kopīgajam bērnam un ka viņš nebūs jums vienīgais. Varbūt viņš jūtas pamests.
Tā kā jums attiecību veidošanas posmā ir bijusi laba “pieslīpēšanās” jeb izrunāšanās un risinājumu meklēšanas pieredze, tad droši vien varat noskaidrot, kurš no šiem variantiem vai varbūt kāds cits ir jūsējais. Jums bērniņa gaidīšana saistās ar izjūtu, ka tagad starp jums un vīru nekas vairs nevar nostāties. Varbūt vīra izjūtas ir citādas — ka tieši mazulis tagad ir starp jums abiem.
Pirms četriem mēnešiem vīrs tika pieķerts, lūdza piedošanu, kādu laiku uzvedība bija tāda, kādu jūs gaidījāt, bet pats cilvēks nemainījās. Viņa pašvērtējums joprojām palika atkarīgs no tā, vai viņš spēj iepatikties sievietēm.
Šobrīd jums ir smagi, jo iedragāta drošības izjūta, kura tik ļoti nepieciešama. Svarīgi ir saprast un saukt atbilstošos vārdos to, kas notiek jūsu pāra attiecībās. Tā ir krīze, kas vienlaikus nozīmē gan grūtības, gan iespēju tās pārvarēt un izkļūt no krīzes stiprākiem. Pārvarēt šīs grūtības var, ja jums un vīram ir vēlēšanās saprast sevi vai meklēt palīdzību pie speciālista. Ieteicams būtu iet pie pāru konsultanta jeb ģimenes psihoterapeita abiem. Ja tas nav iespējams, nepalieciet savās grūtībās viena, meklējiet atbalstu un palīdzību.
(“DELFI”)
