Inese, aizkraukliete
— Visu, kas nav vajadzīgs, atdodu Sarkanajam Krustam. Apģērbu, kas nav lietojams, salieku maisā un atstāju pie miskastēm vai arī izmetu. Ja pilsētā būtu konteineri lietotam apģērbam, protams, ka tos izmantotu. Daru arī tā — tās lupatas, kuras labi uzsūc mitrumu, izmantoju grīdas mazgāšanai. Pieslauku netīru un izmetu. Patiesībā tādā veidā arī ietaupu ūdeni, jo lupatu nevajag skalot.
Kristīna no Aizkraukles
— Ar paziņu starpniecību atdodu bērnunamiem. Apģērba sanāk daudz, jo aug gan mans bērns, gan divi māsas bērni. Mums, pieaugušajiem, ir apģērbs, kuru ilgu laiku neesam valkājuši, un tādu atdodam citiem. Saplīsušu, novalkātu izmetam. Būtu ļoti labi, ja šādas drēbes nebūtu jāmet pie pārējiem atkritumiem, bet speciālā konteinerā.
Kristīne, aizkraukliete
— Apģērba šķirošana Latvijā vēl nav populāra. Sev nederīgo apģērbu atdodu Sarkanajā Krustā. Tādu, kas vairs nav valkājams, izmetu atkritumu konteinerā. Man ir piecas māsas, un kopumā gada laikā izmesto drēbju ir diezgan daudz. Domāju, ka Latvijā kopumā vairāk jārunā par atkritumu šķirošanu, cilvēkiem jāmācās būt atbildīgiem par saviem atkritumiem. ◆

