Karstās pavasara dienas radījušas pirmos zaudējumus lauksaimniekiem — Jēkabpils pusē no kukaiņu kodumiem gājuši bojā vienpadsmit dzīvnieku. Govis nobeigušās Viesītē, Aknīstē, Ziemeļu, Variešu un Ābeļu pagastā.
Šīgada pavasarī knišļu kāpuriem ir labvēlīgi barošanās apstākļi, jo pali aprīļa otrajā pusē bija ilgstoši un ar augstu ūdenslīmeni. Tāpēc dažādās Latvijas vietās novērots paaugstināts asinssūcēju kukaiņu jeb knišļu skaits, un lielākam knišļu uzbrukumu riskam pakļauti Latvijas austrumu rajoni.
Noder cūku tauki
Veterinārfeldšere Viktorija Kalniņa teic, ka Neretas pusē šobrīd vēl esot mierīgi, zemnieki par knišļu problēmu nerunā. Tā kā Neretā veterinārās aptiekas nav, līdzekļus lopu aizsardzībai pret knišļiem var pasūtīt veterinārārstei. Zāļu lieltirgotavās gan pašlaik preparāti izpirkti, bet tos piegādātu, ja vajadzība rastos. Kalniņas kundze teic, ka ik gadu piedāvāto līdzekļu klāstu papildina ar jauniem, efektīvākiem, bet lieti noder arī vecais labais tautas līdzeklis — cūku tauki. Ar tiem jāieziež maigākās lopu ķermeņa daļas.
Āda jātīra ar skrāpi
Neretas pagasta lauksaimnieku konsultante Mudīte Grīnvalde zināja teikt, ka letālu gadījumu nav bijis, bet viena otra saimniece vakarā no ganībām vedusi mājās lopiņu, no kura ādas ar skrāpi jātīra nost kukaiņu ķermeņi. Lielo saimniecību īpašnieki esot ņēmuši vērā iepriekšējo gadu pieredzi, laikus iegādājušies preparātus dzīvnieku aizsardzībai pret kukaiņiem. Viens no lētākajiem līdzekļiem ir neostomazāns, kas, izšķīdināts eļļā, ilgi turas uz dzīvnieka ādas. Neretas pusē, līdzīgi kā citviet, iepriekšējās dienās pamatīgi lijis, un ar mitrumu bagātās vietas ir ideāla kukaiņu vairošanās vide.
Lietus līdzekli
nenoskalo
Maijai Jankovskai no zemnieku saimniecības “Vaivariņi” Sunākstē ir 22 liellopu ganāmpulks, un, lai dzīvniekus pasargātu, viņa jau vairākus gadus lieto veterinārajā aptiekā nopērkamu preparātu ‘‘Permethrin’’. Tā iedarbība ir efektīva divus mēnešus, un, kā pārbaudīts pagājušā gada pavasarī un vasarā, arī pēc lietus līdzeklis, ierīvēts skaustā, nenoskalojas un darbojas. Šī līdzekļa iesaiņojums maksā ap 20 latu, un vidēji dzīvniekam jāiztērē viens lats, kas saimniecībai skādi nerada. Viņa teic, ka pāris govju dēļ šādu līdzekli nepirktu, izlīdzētos ar tautas metodēm vai lētākām aptiekā nopērkamām zālēm.
Labāk nojumē vai koku ēnā
Speciālisti zemniekiem iesaka knišļu aktīvajā periodā maijā un jūnijā dzīvniekus ganībās laist dienas vidū un naktī līdz saullēktam. Govis, aitas, cūkas, īpaši zirgus, karstajā diennakts laikā, no pulksten 12 līdz 16, nevajadzētu turēt tiešos saules staros, jāparūpējas, lai viņi būtu nojumē vai koku ēnā.
Ja novērojama knišļu masveida savairošanās, vispār nevajadzētu dzīvniekus laist ārā. Savukārt pirms izlaišanas ganībās lopi jāapstrādā ar līdzekļiem, kas paredzēti kaitēkļu atbaidīšanai. Taču pirms to iegādes jākonsultējas ar veterinārārstu, jo līdzekļu sastāvā var būt vielas, kuru lietošana produktīvajiem dzīvniekiem ir aizliegta.
Mītnēs turētajiem dzīvniekiem, īpaši putniem, kažokzvēriem un cūkām, jānodrošina ventilācija, gaisa apmaiņa, bet ne caurvējš. Ja iespējams, dzīvniekiem jāparedz lielāka platība, lai viņi nebūtu saspiesti. Ja lopi ir sakosti, viņi jāved, vēlams transportējot, ne dzenot, uz novietni vai zem nojumes un nekavējoties jāizsauc veterinārārsts.
