Tik klusi vienīgi zāle dīgst. Un sniegpulkstenīši zvana.
Tik klusi vienīgi zāle dīgst,
Un sniegpulkstenīši zvana.
Un mātes sargātā miegā bērns slīgst —
Šis klusums atbalso manī.
Šī klusuma apņemtam aizmirstas
Visas ikdienas skumjas un raizes.
Un labi, ka ir tāds klusuma krasts,
Kur šad tad pasapņot aiziet.