Ziemassvētku gaidīšanas laikā jau trešo reizi sākusies labdarības akcija “Eņģeļi pār Latviju”. Divos gados akcijā saziedots vairāk kā 800 tūkstošu latu, palīdzot 293 bērniem. Šoreiz savus sargeņģeļus gaida un uz palīdzību cer gadu vecie Karlīna un Kristaps, Liāna (13), Igors (6) un Raimonds (4 mēneši). Viņiem nepieciešams ap 50 tūkstošiem latu, bet palīdzība vajadzīga vēl vairākiem simtiem bērnu, kuru ārstniecība nav iekļauta valsts apmaksātajos medicīnas pakalpojumos, tādēļ nepieciešams sabiedrības atbalsts.
Šī akcija pārvērtusies par tādiem kā labsirdības svētkiem, kas pierāda, ka kopīgiem spēkiem spējam palīdzēt tiem, kuriem tas nepieciešams visvairāk. Par to liecina fakts, ka ik gadu izdevies saziedot vairāk, nekā lūgts. Jau vairākas dienas arī aizkrauklieši un citu novadu iedzīvotāji var ziedot veikalā “Supernetto” Aiz-krauklē novietotajās ziedojumu kastītēs, drīzumā tās būs arī “Swedbank” Aiz-kraukles filiālē.
Šo labdarības akciju vērtēju divējādi. Protams, apsveicami, ka mūsu valstī kaut ko tādu vispār organizē un ka ziedojot varam palīdzēt slimajiem bērniņiem. Žēl vienīgi, ka varam paļauties tikai katrs uz sevi vai citu sapratni, nevis uz valsti. Vai šāda palīdzība tomēr nebūtu valsts primārais uzdevums? Valdība pierod, ka par visu parūpējas tauta — ziedojam gan trūcīgiem cilvēkiem, gan slimiem bērniem, pat dzīvniekiem.
ASV vairāk nekā 45 miljonāri parakstījuši atklātu petīciju, aicinot valdību piemērot viņiem augstākus nodokļus, lai palīdzētu valstij finansiāli atlabt. Vai Latvijā kas tāds reiz būtu iespējams? Tad nevajadzētu ne “apcirpt” veselības aprūpes budžetu, ne bērnus par ziedojumiem ārstēt.
