Pēc traģiskajiem pagājušās nedēļas notikumiem Parīzē vakardiena arī Latvijā pagāja sēru noskaņā. Aizkrauklē, centrālajā laukumā, iedzīvotājus aicināja aizdegt sveces un ar klusuma brīdi domās just līdzi piederīgajiem, kurus skāruši teroristu asiņainie uzbrukumi.
Leons Līdums, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs, uzrunājot gan šajā brīdī sanākušos, gan tos, kuri savās ikdienas gaitās sirdī ir kopā ar traģēdijas skartajiem, teica, ka Latvijā, samērā mierīgā Eiropas nostūrī, valstī, kurai daudzie bēgļu, migrācijas viļņi līdz šim nav bijuši saistoši, terorisma riska pakāpe ir zema. Tajā pašā laikā mums jābūt solidāriem, jo esam kopīgā valstu savienībā, un ar pārējiem jādalās ne tikai priekos, bet arī bēdās, jāmācās sadzīvot, izprast citas kultūras. Šī nelaime Parīzē, iespējams, ir sekas pārlieku nekritiskās demokrātijas, sakāpinātai brīvības un uzticības kritiskajai pakāpei, ko ļaunprātīgi sāk izmantot dažādi agresīvi strāvojumi. Pārlieku brīvās Eiropas dienvidu robežas, aizsardzības budžeta samazinājums to veicinājis. Līdz ar to tradicionālo lietu kārtība strauji mainās, un uz nākotni vairs nevar raudzīties kā līdz šim. Patriotisma audzināšana, dzimstības palielināšana ir vieni no soļiem, kas jāveic, lai sveši spēki Latvijā neaizņemtu jau tukšās vietas.
Arī Latvijas proklamēšanas dienu agrāk sagaidījām tradicionāli, bet pēdējos divus gadus līdzi nāk izjūta, ka neesam izolēta maza tauta, bet Eiropas daļa, atkarīga no kaimiņiem. Varbūt šī apziņa, noteiktu draudu klātbūtne latviešus, tajā skaitā aizkraukliešus, ir vienojusi. Spilgti tiešā un pārnestā nozīmē to varēja redzēt 11. novembrī lāpu gājienā, kurā piedalījās līdz šim lielākais skaits pilsētnieku. Piederību valstij labi izjūt saistībā ar traģiskiem notikumiem, apdraudējumu. Tāpēc 18. novembrī uz svinīgo pasākumu un salūtu kāda daļa nāks tieši tādēļ — lai būtu kopā, apzinātos sevi kā valsts daļu. Lai šīs jūtas nemazinās un palīdz ieaudzināt jaunajā paaudzē ne dogmatiskas, bet vienkāršas, stabilas vērtības!
Notikumiem Francijā līdzi dzīvo arī Aizkraukles novada domes Finanšu un grāmatvedības nodaļas galvenā grāmatvede Staņislava Rautiņa. Viņas meitas Sandras ģimene dzīvo Francijā, tiesa, vairākus simtus kilometru no Parīzes — Grenoblē. Meitas vīra radi — Parīzē. Par notikumiem Staņislava uzzinājusi sestdienas rītā televīzijā. Tūlīt zvanījusi meitai. Viņa nomierinājusi, jo šīs dienas ģimene pavadījusi, atpūšoties kalnos. Arī uzzinājusi šo skaudro vēsti, meita teikusi, ka visu iepriekšējo nedēļu radio, televīzija, internets bija pilns ar ziņām par terorisma draudiem, un šāds iznākums diemžēl bijis loģisks turpinājums. Meita kādu laiku strādājusi skolā, kurā mācās ļoti daudz musulmaņu. Līdz šim apdraudējumu nav sajutusi. Tomēr lielākajās pilsētās ir rajoni, kuros dzīvo ļoti daudz imigrantu, un pat policija tajos ne vienmēr spēj ieviest kārtību, un vietējie šos rajonus dēvē — “valsts valstī”. Bažas saglabājas arī tādēļ, ka netālu ir Liona, kurā bieži notiek koncerti un citi kultūras pasākumi, un tos apmeklē arī meitas ģimene.
