Pārsteidz, ka valdība pāris minūtēs bez īpašām diskusijām nolēma piešķirt 26 miljonus latu lielu papildu finansējumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Jo iepriekš tik daudz un gari ir diskutēts par Starptautiskā valūtas fonda prasībām, naudas trūkumu un slimnīcu slēgšanu, par to, ka slimnīcās ir pārāk daudz gultasvietu un vajag ārstēties ambulatori. Šis lēmums gan vēl jāapstiprina Saeimai. Protams, slimnīcām un pacientiem tā ir iepriecinoša ziņa, lai gan valdības rīcība ir nodēvēta par Latvijas politiķu priekšvēlēšanu rekordu. Piekrītu, tas ir rekords, un mēs pat varētu vēlēties, lai vēlēšanas notiktu katru gadu — slimnīcām nauda rastos vienmēr. Lai gan veselības ministrs Didzis Gavars skaidro, ka tas ir vairākus mēnešus ilgi tapis lēmums, ticības tam nav. Pārsteidz arī kāds cits “sasniegums”. Proti, saskaņā ar Veselības mi-nistrijas datiem pirmajā pusgadā slimnīcās ievietoti 163 568 pacienti jeb 83,8% no visam gadam noteiktā hospitalizējamo cilvēku skaita, kas ir 195 058 slimnieki. Prognozē, ka šogad hospitalizēs ap 330 000 pacientu jeb 169% no visam gadam noteiktā pacientu skaita. Tātad slimnīcas uzņēmušas daudz vairāk slimnieku, nekā to paredzēja Veselības ministrija un atbilstoši tam ieplānoja naudu. Vai šādā gadījumā kādam nebūtu jāatzīst savas kļūdas un jāatkāpjas no amata, ja jau budžets saplānots īstenībai tik ļoti neatbilstošs? Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš skaidro, ka prognozes bijušas pārāk optimistiskas, nevis kļūdainas, un slimnīcu dati par ārstēto pacientu skaitu ir ņemti vērā. Viņš arī norāda, ka naudas piešķiršanas sistēma būtu jāizvērtē, jo ne jau pirmo reizi valdībai jālemj par papildu naudu veselības aprūpei. Savukārt ministrs Didzis Gavars teic, ka lielākas cerības liktas uz ambulatoro aprūpi, nevis stacionāro ārstēšanu. Taču valsts slimnīcām arvien paliek parādā, tās uztraucas par nākotni, pat par to, vai piešķirs naudu garantētajā apjomā, lai gan, vadot valsti, taču jābalstās uz reāliem iepriekšējo gadu skaitļiem, nevis optimismu. Neticu, ka iepriekšējo gadu dati tik ļoti atšķiras no tagadējiem. Vai arī pēkšņi tauta sākusi slimot divreiz vairāk?
