Pirms nepilna gada Pļaviņu novada domē pieņēma lēmumu mainīt pagasta pārvalžu vadību. Triju pārvaldnieču vietā palika viena visiem novada pagastiem — Aiviekstei, Vietalvai un Klintainei, darbu organizēšanai piesaistot bibliotekārus un citus darbiniekus. Tagad izskanējis priekšlikums atjaunot pārvaldes vadītāju Klintaines pagastā.
Lēmumu mainīt pagasta pārvalžu vadību savulaik pamatoja, izvērtējot darba noslogotību katrā pārvaldē un secinot, ka šo darbu var organizēt efektīvāk un ar mazāku darbinieku skaitu. Ietaupītos līdzekļus izmantoja citu pašvaldības darbinieku algu paaugstināšanai. No toreiz esošajām trijām pārvaldniecēm darbu turpināja Giedre Zvirgzdiņa no Aiviekstes pagasta.
Savāc 250 iedzīvotāju parakstus
Pļaviņu pašvaldības deputāte Silga Stučka skaidroja, ka ikvienam darbiniekam savs pagasts vienmēr būs tuvāks un saprotamāks, bet Klintaine palikusi maliņā. Lai tur atjaunotu pārvaldnieka amatu, savākts vairāk nekā 250 Klintaines pagasta iedzīvotāju parakstu un ar šādu iesniegumu pašvaldības finanšu un teritoriju attīstības komitejā vērsās deputāti Alita Kluša, Silga Stučka un Valdis Mičulis. Aizvadītajā komitejas sēdē šis jautājums tomēr neguva atbalstu, tāpēc to nevirzīja uz kārtējo domes sēdi decembrī. Šie deputāti par to izteica neapmierinātību, jo nav ņemts vērā ne viņu, ne iedzīvotāju viedoklis.
Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss norāda, ka pārvaldnieku skaita samazinājums savulaik bijis pareizs lēmums.
— Atjaunot pārvaldnieka amatu katrā pagastā noteikti nevajag. Iespējams, kādā brīdī ir bijušas kādas aizķeršanās ar kāda darba izpildi. Runa varētu būt, ka pietiekami ātri kādā vietā nav savāktas nokritušās lapas vai kapos nolūzis zars. Tomēr kopumā viss ir izdarīts, kas parāda — sistēma strādā, un papildu darbinieki nav vajadzīgi. Turklāt esošā pagastu pārvaldniece ilgstoši slimoja, tāpēc viņas un vēl savus pienākumus pildīja cita darbiniece, tāpat tiekot galā. Bija, protams, problēmu situācijas, kādas ir jebkurā jomā, bet tās atrisinātas. Tagad pār-
valdniece ir atgriezusies darbā un iesāktais turpinās. Nevienā brīdī nedomāju, ka šis lēmums bija nepareizs, un neesmu arī saņēmis konkrētus priekšlikumus, kādi darbi būtu jāveic pārvaldniekam, — saka Aigars Lukss.
Visu paveikt nevarētu
Šādai nostājai gan nepiekrīt klintainieši. Pļaviņu novada domes deputāte, Klintaines bibliotēkas vadītāja Alita Kluša, kurai bija uzticēta daļa papildu pienākumu, kas saistīti ar darbu organizāciju pagastā, atzīst, ka pandēmijas dēļ ar visu varēja tikt galā, bet normālos apstākļos tas diezin vai tik veiksmīgi izdotos.
— Ikdienas darbi šādā režīmā ir iespējami, bet attīstība apstājusies. Viens pārvaldnieks nevar būt vienlaikus visos trijos pagastos, un saziņa lielākoties notiek pa tālruni. Nav stratēģijas. Tikmēr domē ir dažādas nodaļas ar vadītājiem, un nav saprotams, ko viņi vada, jo katrs darbinieks veic savus pienākumus. Mēs prasījām, lai mūsu iesniegumu izskata gan finanšu un teritoriju attīstības komitejas, gan domes sēdē, kas netika ņemts vērā. Papildu darbiniekiem jābūt, jo viens cilvēks nevar visu izdarīt. Citos novados tā nav. Man kā bibliotekārei svarīga ir novadpētniecība, kam nav bijis laika pievērsties, jo ir bijuši citi darbi, ko darīju, jo man pagasts ir svarīgs. Ieguvums gan šajā laikā bijis biežāk apmeklēt novada iedzīvotājus, lai nogādātu pašvaldības ikmēneša informatīvo izdevumu un paralēli arī grāmatas. Tas cilvēkiem ir būtiski, un veidojas arī labs kontakts. Ikdienā redzu, ko pagastā vajadzētu uzlabot vai sakārtot, bet pietrūkst resursu, — saka Alita Kluša.
Vairākiem pagastiem var būt viens pārvaldnieks
Arī Silga Stučka pauda nožēlu, ka netiek ņemts vērā iedzīvotāju viedoklis. Turklāt, gatavojoties reģionālajai reformai, kad pagasti iekļausies jaunajā Aizkraukles novadā kā atsevišķas vienības, Klintaine ir bez sava vadītāja. Līdzīgi nav nevienā citā novadā reģionā, un tas neveicina attīstību.
Uz šo jautājumu Aigars Lukss atbildēja, ka jaunajos administratīvajos novados pagastu pārvaldes tāpat nav paredzētas. Šobrīd tāda pārstāvniecības funkcija uzticēta bibliotekāriem, kuri ikdienā tiekas ar iedzīvotājiem, var novērtēt situāciju un ziņot par nepieciešamajiem darbiem. Arī jaunajā novadā viss balstīsies uz iedzīvotājiem un viņu iniciatīvu.
— Latvijā jau ir lieli novadi, kur uz vairākiem pagastiem ir viens pārvaldnieks. Pirms lēmuma pieņemšanas painteresējos par pieredzi, un tika atzīts, ka nav problēmu tikt galā ar darbiem, — teica Aigars Lukss. ◆
