Saeimas deputāts Leopolds Ozoliņš uzrakstījis vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei—Freibergai.
Saeimas deputāts Leopolds Ozoliņš uzrakstījis vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei—Freibergai. Tā nav pirmā reize, kad viņš ar vēstulēm vēršas pie prezidentes. Šoreiz deputāts izsaka sašutumu, ka Latvijas valsts Eiropas Cilvēktiesību tiesā zaudējusi bijušajai komunistei Tatjanai Ždanokai. Viņa simbolizē okupācijas varas ideoloģiju un ir tās karognesēja, tāpēc latviešu tautai īpaši netīkama persona.
Leopoldam Ozoliņam taisnība — pazemojums, kas jāizjūt okupācijās daudz cietušajiem Latvijas pilsoņiem, un valsts starptautiskā prestiža zaudējums ir vēl sāpīgāks par finansiālo robu budžetā. Eiropas Padomes ierosinātais komunistiskā totalitārā režīma starptautiskā nosodījuma process uz priekšu nevirzās. Tikai runājam, bet gadi nāk un iet, un joprojām nav izvērtētas Latvijas okupācijas negatīvās sekas, nav aprēķināti nodarītie zaudējumi, nav pat sāktas starpvalstu sarunas par zaudējumu piedziņu no valstīm, kuras vainojamas Latvijas okupācijā no 1940. līdz 1994. gadam.
Ozoliņa kungs uzsver, ka Latvija nav vērsusies ANO, lai panāktu dekolonizāciju. Tāpēc starptautiskā sabiedrība nav informēta par okupācijas sekām un nezina, ka tā dēvētā “minoritāte” patiesībā ir bijušās okupētājvalsts pilsoņi, kuri pārvietoti uz Latviju, ignorējot 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvenciju “Par cilvēktiesību aizsardzību kara laikā”.
Deviņdesmito gadu beigās Ozoliņa kungs prezidentei nosūtīja vēstuli ar lūgumu atbalstīt pieminekļa novietošanu komunistiskā terora upuru piemiņai Rīgas centrā, bet prezidentes atbalstu neguva. Pērnvasar Leopolds Ozoliņš atkal rakstīja prezidentei, lai atgādinātu, ka beidzot jāsāk likvidēt okupācijas sekas, bet diemžēl atbildi tā arī nesaņēma.
Šie ir tikai daži akmentiņi, iemesti prezidentes “dārziņā”, kurus Ozoliņa kungs piemin. Viņš neatlaidīgi klauvē pie aizvērtām durvīm, šķiet, vadīdamies pēc Bībeles atziņas: klauvē, un tev tiks atvērts. Taču prezidente nav Dievs. Ja viņas kancelejas darbinieki nespēj atbildēt pat uz Saeimas deputāta vēstulēm, kas notiek tad, ja tās raksta vienkārši cilvēki no tautas?
