Sabiedrībā plašas diskusijas izraisījusi ziņa, ka nesen ar 500 latu naudassodu par valsts radio ziņu programmas un mūzikas atskaņošanu dažu minūšu garumā sodīts uzņēmums “Mājas svētība”. Šis gadījums spilgti parāda vēl vienu nepilnību Latvijas likumos un radījis daudzus jautājumus un neskaidrības par iedzīvotāju tiesībām atskaņot mūziku. Vai, ieslēdzot radio darbavietā, privātā ballītē, dārza svētkos vai automašīnā, kur mūziku klausās vairāki cilvēki, bez licences, kļūstam par likumpārkāpējiem?
Pagājušajā nedēļā Nacionālā apvienība (NA) iesniedza priekšlikumus grozījumiem Autortiesību likumā, rosinot atcelt “radio klausīšanās nodevu”, paredzot, ka radio programmu atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu un par to nebūtu jāmaksā. Nacionāļu priekšlikumu atbalstot arī “Vienotība” un Reformu partija.
Šobrīd licences jāiegādājas gan raidorganizācijām, gan personām, kuras uztver raidorganizāciju veidotos raidījumus un ar radioaparātiem vai televizoriem tos pārraida plašākam sabiedrības lokam. Ja pieņemtu grozījumus, licence būtu jāiegādājas tikai raidorganizācijām.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks par uzņēmumam piemēroto naudassodu saka: “Šāda sodīšana ir negodīga, nepareiza, politiski šķība un pretvalstiska”. Pabriks uzskata: cilvēku, kuri klausās Latvijas informatīvajā telpā dzirdamo informāciju, sodīšana ir neadekvāta. “Likums ir tik pretrunīgs, ka tas liecina par autoritatīvas valsts statusu,” domā ministrs.
Kā tad ar ārkārtas situācijām un trauksmes gadījumiem, kad iedzīvotājus aicina ieslēgt radioaparātus vai televizorus, lai zinātu, kas notiek un kā rīkoties? Vai, baidoties no sankcijām un sodanaudām, gaudojot sirēnām, cilvēki tos neieslēgs? Ja turpināsies sodīšana par mūzikas vai raidījumu klausīšanos nacionālajos tīklos, cilvēki arvien vairāk izvēlēsies klausīties kaimiņzemes mediju piedāvājumu. Mēs it kā atgriežamies padomju laikos, kad, piemēram, “Amerikas balsi” klausījās tikai “pa kluso”, ausi piespiežot radioaparātam. Lai neviens nedzirdētu un nenosūdzētu.
Tagad jaunos latviešu māksliniekus radio atbalsta, spēlējot viņu mūziku ēterā. Radio varētu prasīt samaksu par tādu labdarību, jo daļa sabiedrības mūsu jauno “mūziķu” sniegumu nemaz nevēlas klausīties. Varbūt neatskaņot pašmāju mūziku nemaz? Vai varbūt, pērkot licenci, varēs izvēlēties, kādām dziesmām skanēt ēterā? Šis ir kārtējais absurdais likums, kas cilvēkus spiež izvēlēties citu informatīvo telpu, uzgriežot muguru pašmāju produktam laikā, kad vajadzētu rīkoties otrādi — meklēt arvien jaunus veidus, kā piesaistīt klausītājus, kuri vēl grib dzirdēt dziesmas latviešu valodā un klausīties pašmāju dziedātājus.
Māksliniekiem, protams, jāsaņem autoratlīdzība, taču ne tik pārspīlētā veidā, cērtot zaru, uz kura pašiem jāsēž.
