Koknesiete Silvija Ancelāne smej, ka viņu ģimene ir klasiska — mazliet no “Zvejnieka dēla”, “Mērnieku laikiem” un “Purva bridēja” tajā ir. Arī dēlu vārdi — Oskars, Kaspars un Edgars.
Koknesiete Silvija Ancelāne smej, ka viņu ģimene ir klasiska — mazliet no “Zvejnieka dēla”, “Mērnieku laikiem” un “Purva bridēja” tajā ir. Arī dēlu vārdi — Oskars, Kaspars un Edgars.
Silvija stāsta, ka vidusskolas gados kopā ar draudzenēm bijusi pie zīlnieces, kura pateikusi, ka viņai būšot trīs dēli. Drīz viņas teiktais aizmirsts, bet, kad Silvijas un Ivara ģimenē piedzimis pirmais dēls, māte bijusi droša — būs arī otrais un trešais.
Pelna mācībām
Oskars raksturā un izskatā esot īsts tēva dēls. Puisim ir 19 gadu, viņš strādā zemnieku saimniecībā “Aizupieši” un neklātienē studē Baltijas krievu institūtā. “Pats pelnu mācībām, tāpēc arī sāku strādāt,” stāsta Oskars. “Pamatskolā gribēju kļūt par policistu, tagad esmu izlēmis — būšu jurists. Mainījusies arī mana attieksme pret naudu. Zinu, cik grūti to nopelnīt, bet skops tāpēc neesmu kļuvis. Ja brāļiem vai mammai vajag, labprāt izlīdzu.” Vecākajam brālim čakluma netrūkst, arī darba devēji viņu allaž slavē.
Vai izdevīgi būt vecākajam? “Šobrīd jā, jo vecāki manī vairāk ieklausās,” saka Oskars. “Bērnībā gan bieži nācās atbildēt par mazāko grēkiem. Taču vienmēr esmu priecājies, ka man ir brāļi, jo nekad nav bijis garlaicīgi.”
Oskars ir tehnisks puisis. Viņam patīk vadīt auto, pagaidām gan tēva, iegūta arī vadītāja apliecība. Nesen viņš nopircis datoru, cer nopelnīt arī mašīnu.
Kaspara sievai būs viegli
Kaspars gluži pretēji vecākā brāļa atvērtībai raksturā šķiet visnoslēgtākais. Šogad viņš beigs Kokneses vidusskolu, esot izlēmis studēt, bet negrib sapni atklāt — ja nu nepiepildās.
Kaspars labprāt saimnieko virtuvē, pagatavot vakariņas ne tikai sev, bet arī pārējiem ģimenes locekļiem viņam neesot problēma. “Kaspara sievai būs viegla dzīve,” smej māte. Viņam ļoti patīk mūzika. Tagad gan jaunietis to tikai klausās, bet savulaik dziedājis zēnu korī. Kad Cēsīs notika sestais labāko zēnu koru festivāls, uz to devās Kaspars, šogad uz festivālu brauks Edgars, kuram ir 13 gadu.
Oskars dejojis Kokneses jauniešu deju kolektīvā, bet nu mācības, darbu un dejošanu grūti apvienot. Arī Silvija agrāk dziedājusi un dejojusi, muzikāls bijis arī vectēvs, viņš spēlējis ģitāru. Ivaram gan nepiemītot mūziķa talants, taču nav darba, kuru viņš nemācētu. Visus vīru darbus arī dēliem iemācījis, jau mazotnē esot koka mašīnas meistarojuši.
Jaunākais labestīgs
Brāļiem reizēm gadoties pa sīkam “kašķim”, kad Kaspars un Edgars veido koalīciju pret vecāko brāli. Pēc mirkļa tas gan aizmirsts, jo ir tik daudz interesanta, ko kopā darīt. Vasarā brāļi vai katru brīvu brīdi pavada pagalmā, kur uzsliets basketbola grozs. Sākumā lielie spēlējuši viens pret vienu, tad mazais sācis protestēt, lai ņemot arī viņu komandā. Nu Edgars spēlē ne tikai ar brāļiem, bet, tāpat kā reiz brāļi, arī skolas basketbola komandā.
“Jaunākajam būt ir izdevīgi, jo nav tik daudz jāstrādā,” saka Edgars. “Esmu priecīgs, ka man ir divi lieli brāļi, bet ar to nelielos.” Mazākais daudz slimojis, vecāki viņam veltījuši milzums rūpju, tāpēc arī viņš esot tāds mīlīgs un labu sirdi.
“Kā dēlu māte jūtos labi,” saka Silvijas kundze. “Meitas ir prasīgākas, viņas grūtāk audzināt. Visiem dēliem varu uzticēties, un tas ir galvenais. Līdz šim viņi mani nav pievīluši.” Zēni smej — labi, ka mums ir tik jauna mamma, nu varam kopā arī uz ballēm iet.
***
Tāda ir mūsdienu pasaka par trim tēvadēliem. Senatnē reiz izdomāta, un daļa taisnības tajā ir.
Ja vecākiem izdevies pareizo ceļamaizi iedot, kas zina, varbūt no visiem trijiem Antiņi ar labu sirdi izaug.
