Šogad stājas spēkā Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie noteikumi, kuri nosaka minimālo un maksimālo skolēnu skaitu vispārējo izglītības iestāžu klasēs, pirmsskolas grupās, kā arī sociālās un pedagoģiskās korekcijas klasēs.
Šogad stājas spēkā Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie noteikumi, kuri nosaka minimālo un maksimālo skolēnu skaitu vispārējo izglītības iestāžu klasēs, pirmsskolas grupās, kā arī sociālās un pedagoģiskās korekcijas klasēs.
Noteikumos paredzēts, ka pamatskolas klasēs pilsētās un rajonu centros vienā klasē jābūt 18 līdz 30 skolēniem, pilsētās ar lauku teritoriju 12 līdz 30 skolēniem, bet pārējās apdzīvotās vietās 8 līdz 30 skolēniem.
Vidusskolas klasēs atļautais skaits pilsētās un rajonu centros ir 22 līdz 30 skolēnu vienā klasē, pārējās apdzīvotās vietās 12 līdz 30 skolēnu, bet vakarskolās ar neklātienes apmācību 15 līdz 30 skolēnu klasē.
Izglītojamo skaitam vienā klasē, kurā mācās kaut viens bērns ar speciālām vajadzībām, jābūt ne vairāk par 20 skolēniem.
Obligātās pirmsskolas izglītības piecgadīgo un sešgadīgo bērnu grupās pilsētās un rajonu centros var mācīties 12 līdz 24 mazuļi, bet pārējās apdzīvotās vietās 8 līdz 24.
Savukārt pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas izlīdzinošās izglītības programmas vienā klasē pilsētās un rajonu centros var apgūt 16 līdz 25 skolēni, bet pārējās apdzīvotajās vietās 8 līdz 25 skolēni. Sociālās korekcijas izglītības iestādē vienā klasē pieļaujamais izglītojamo skaits ir 6 līdz 10 skolēnu.
Ja skolēnu skaits klasē ir mazāks par šajos noteikumos noteikto, jāveido apvienotās klases. Pamatizglītības programmās ieteikts apvienot 1. — 3. klasi, 4. — 6. klasi un 7. — 9. klasi.
Aizkraukles rajona izglītības pārvaldes vadītāja Vilma Brikmane informē, ka šajos noteikumos nekas nemainās, vienīgi ministrija sakārto dokumentāciju. Viņa atzīst, ka Aizkraukles rajona skolās lielākoties šo kārtību ievēro, bet nereti tas ir ļoti grūti.
— Ir skolas, kurās skolēnu klasēs ir vairāk nekā noteikts, bet sadalīt tās nav iespējams, jo divām atsevišķām klasēm bērnu pietrūkst. Ļoti slikta situācija mums ir ar apvienotajām klasēm, kuru rajona mazajās skolās ir diezgan daudz, piemēram, Vīgantē, Sunākstē, Zalvē un arī citur. Šādās klasēs ir grūti strādāt. Nav paredzams, ka nākotnē no tām varēsim izvairīties, jo bērnu joprojām pietrūkst, — stāsta Vilma Brikmane.
Ja nav bērnu, nevar atvērt arī klases ar nepietiekamu skolēnu skaitu. Tādas iepriekš bijušas, bet tagad ministrija to noraida. Šī iemesla dēļ Zalves pamatskolā vienā gadā vajadzēja apvienot ar citu pat 9. klasi. Tomēr Aizkraukles rajona izglītības pārvalde uzstāja, ka skolēni apvienoti nevar mācīties matemātiku un latviešu valodu, jo jauniešiem jāgatavojas eksāmeniem.
Šobrīd jau esot skaidrs, ka nākamajā mācību gadā pirmās klases nebūs Pļaviņu vidusskolā, jo apzināti tikai četri nākamie skolēni. Pirmo klasi nevarēs izveidot arī Aizkraukles 1. vidusskolā.
