Neretiešu Viktorijas un Jāņa Kalniņu dārzā šoruden padevusies lieliska ķirbju raža — to pietiek gan pašiem, gan atliek, ko uzdāvināt radiem un draugiem.
Kalniņu ģimenes dārzā ķirbji auguši upesmalā, trūdvielām bagātā zemē, kur ogām savu silto enerģiju dāsni dāvinājusi vasaras saule.
Viktorijas kundze stāsta, ka ģimenē lielākais ķirbju fans ir vīrs Jānis, ķirbju audzēšana ir viņa aizraušanās. Sēklas neretieši iegādājušies no ķirbjaudzētājas Edītes Seipules no Dundagas, kuras kolekcijā ir ap 140 šķirņu ķirbjaugu.
“Iepriekšējos gados dārzā izdevās izaudzēt lieliskus tīršķirnes ķirbjus, taču šoruden pamanījām, ka šķirnes ir savā starpā sajaukušās, tāpēc pavasarī atkal meklēsim tīršķirnes sēklas. Audzējam arī tā dēvētos Tibetas jeb dziednieciskos ķirbjus, kas sastāva ziņā ir vērtīgāki,” teic neretiete.
Kalniņu ģimenes audzētie ķirbji tiek radiem un draugiem, arī paši ķirbjus daudz izmanto uzturā. “No ķirbjiem spiežam sulu. Lai garšu dažādotu, ķirbju sulai pievienojam kāpostu, burkānu vai ābolu sulu, kā kuru reizi. Ēdam arī svaigus ķirbjus un marinējam. Šoruden esmu iecerējusi izvārīt ķirbju — ābolu ievārījumu,” atklāj Viktorijas kundze.
Ķirbis ir pasaulē lielākā oga, un to uzskata arī par vērtīgu veselībai — auglī ir daudz vitamīnu un minerālvielu. Uzturā lietojamas ir visas ķirbja daļas, pat ziedi un stīgas.
Ķirbjaudzētāji uzskata — jo ciešāks kontakts cilvēkam izveidojas ar ķirbi, jo spēcīgāku enerģiju tas dod, ogai piedēvē arī dziedinošas īpašības.
