Ap 20 Aizkraukles novada sociālā dienesta dienas centra “Pīlādzis” dalībnieku no Latvijā pazīstamās ķirbju audzētājas dundadznieces Edītes Seipules iegādājās 25 šķirņu sēklas un šovasar audzēja ķirbjus.
Daļu ražas ķirbju dienā pagājušajā nedēļā varēja apskatīt sociālajā centrā.
Dāvina bērnudārziem
Izstādē bija izvietoti ap 100 ķirbju, daudzus sagrieza un izdalīja pasākuma apmeklētājiem, bet daļa ražas jau iepriekš bija izcepta pankūkās un izlietota ķirbju ēdienos. Ķirbjus dāvināja arī novada bērnudārziem.
Pasākuma dalībnieki degustēja ķirbju ēdienus, kā arī nogaršoja četras ķirbju kūkas un balsoja par visgaršīgāko. Visvairāk balsu saņēma Dzidras Kārkliņas kūka. Konkursam kūku izcepa arī kafejnīcas “Pauze” darbinieces un kafejnīcā piedāvāja ķirbju ēdienus.
“Apmierinātu ķirbi var pazīt jau pa gabalu. Esmu gandarīta, pagodināta un lepna par to, ko jūs esat izaudzējuši,” sacīja Edīte Seipule.
Pie novada kultūras nama varēja apskatīt skrīverietes Sofijas Ābeles ķirbju izstādi, bet kultūras namā Edīte Seipule stāstīja par šo veselīgo Latvijā vislielāko ogu audzēšanu. Uz jautājumiem viņa atbildēja tikai pēc tam, kad pār visiem bija nolijis zelta mūzikas lietus vijolnieka Edgara Ziņģes sniegumā.
Dzīvam jāskan pie dzīvā
“Man ir apmēram seši hektāri zemes, bet iekopti ir divi hektāri. Kolekcijā ir ap 180 šķirņu ķirbjaugi, arī arbūzi un melones, 120 šķirņu tomāti, 50 šķirņu paprika un asie pipari.
Siltumnīca ir ap 300 kvadrātmetru platībā, un tā ir kā izstāžu zāle,” stāsta Edīte Seipule. “Mana dzīve kādreiz ar onkoloģisku saslimšanu norāva “stop” krānu, izvērtēju, ko daru pareizi, ko nē, un, jo ilgāk dzīvoju, jo vairāk saprotu, ka nav nekā svarīgāka par mīlestību. Kā mēs bērnībā spogulīšos ķērām un tālāk laidām saules zaķīšus, tā arī no mums izstaro mīlestība, ja tā mūsos ir,” saka Edīte Seipule. “Kā jūt dzīvnieki, tā jūt arī augi. Saviem augiem reizēm atskaņoju mūzikas ierakstus, un tie labāk aug. Papliķēju ķirbjiem sānus, un arī tas viņiem patīk, bet izstādē kāds apmeklētājs sacīja, ka mani ķirbji staro. Šogad, kad tik skaisti ziedēja rododendri un acālijas, nolēmu sarīkot eksperimentu — uzaicināju paziņu vijolnieku Edgaru Ziņģi manā dārzā augiem uzspēlēt vijoli, jo dzīvam jāskan pie dzīvā. Taču viņš teica: “Es tavam placim vien nespēlēšu, man vajag arī cilvēkus!”. Uzaicināju draugus, paziņas, un viņš mums spēlēja trīs stundas. Mēs bijām harmonijā ar mūziku un dabu, tas bija tik skaisti! Tādēļ vijolnieku uzaicināju spēlēt arī Aizkrauklē.
Mums ir jāpateicas dārzam, ka tas mūs baro, iepriecina ar skaistiem ziediem, jāpateicas visiem augiem, ka tie ziedojas mums. Pavasarī paņem sēkliņas plaukstās, paturi un vēlies, ko lai augs izaudzē tieši tev. Tas ir zinātniski pierādīts, ka augos ir tāds ķīmiskais sastāvs, kāds vajadzīgs tieši mums. Tas spēks, kas ar sauli ir ielijis apaļajos, krunkainajos dažādu krāsu ķirbjos, palīdz izveseļoties no smagām slimībām. Man jautā, vai man nav žēl sagriezt ķirbi. Nē, nav žēl, jo tāda ir to misija. Audzējiet visu ar mīlestību un būsiet veseli!” novēl Edīte Seipule. ◆
