Ķirbis šobrīd celts lielā godā. Trīs dienas Rīgā, Dabas muzejā, bija apskatāma ķirbju izstāde, bet šodien lielo oranžo ogu godinās Visu svēto naktī jeb Helovīna svētkos.
Ķirbis šobrīd celts lielā godā. Trīs dienas Rīgā, Dabas muzejā, bija apskatāma ķirbju izstāde, bet šodien lielo oranžo ogu godinās Visu svēto naktī jeb Helovīna svētkos.
Aizbaida ļaunos garus
31. oktobrī angliski runājošajā pasaulē svin Visu svēto nakti jeb Helovīna svētkus. Šajā dienā dažādi pasākumi plānoti lielākajos Rīgas krogos, skolās.
Svētkus aizsākuši senie ķelti, ievadot garu jeb veļu laiku. Cilvēki tic, ka izgrebts ķirbis, kura mizā izgriezta dusmīga seja, atbaida ļaunos garus. Tāpēc šādus ķirbjus novieto pie mājām, ieliekot vidū degošas svecītes, lai tos labāk izgaismotu.
Ārzemēs Visu svēto nakts priekšvakarā bērni un jaunieši uzliek jocīgas vai šausminošas maskas, staigā no mājas un māju, nedaudz pabiedē cilvēkus un lūdz saldumus. Ja kādā mājā viņiem atsaka, tās iemītniekus nobaida pamatīgāk.
Galda, dekoratīvie un lopbarības
Rīgā, Dabas muzejā, varēja aplūkot vairāk nekā desmit šķirņu šo milzīgo ogu, konsultēties ar audzētājiem par ķirbju stādu kopšanu, kā arī uzzināt daudz interesanta par ķirbja vērtīgajām un dziednieciskajām īpašībām.
Latvijā ķirbjus uzturā lieto ļoti sen. Pasaulē ir daudz dažādu ķirbju šķirņu, taču Latvijā audzē vairāk nekā desmit — dekoratīvos, ēdamos jeb galda un lopbarības ķirbjus. Tie, kuri aug vai katrā mazdārziņā — lieli, apaļi, dzelteni, vairāk atbilstot lopbarības ķirbim un uzturā ir vieni no mazvērtīgākajiem.
Izcili vērtīgi ir tie, kurus pazīstam mazāk, piemēram, Tibetas ķirbis, medus ķirbis, meloņķirbis, “Turku turbāns” un citi ar tikpat eksotiskiem nosaukumiem.
Visvērtīgākais tas, ko izmet
Dārzkopības entuziastu kluba “Tomāts” valdes priekšsēdētāja Sarma Žarčinska, kuras izaudzētos ķirbjus arī varēja apskatīt Dabas muzejā, stāsta:
— Ķirbī visvērtīgākais ir tas, ko nezinātāji parasti izmet — recekļainā viela ar sēklām ķirbja viducī un miza. Izlieciet šo ogu ārā putniem, un jūs redzēsiet, ka to noknābās pirmo, paliks tikai cietā daļa, ko daudzi uzskata par vērtīgāko. No ķirbja vidus izņemto masu ar visām sēklām var samalt gaļasmašīnā un izmantot pankūku cepšanai vai citu ēdienu pagatavošanai. Šī masa veicina loģisko domāšanu un optimismu. Ķirbju audzētāji pat apgalvo, ka, regulāri lietojot šo ogu uzturā, neglābjams pesimists varot pārvērsties optimistā.
Ķirbja viduča samalto masu var apliet ar degvīnu (spirtu lietot neiesaka), piecas dienas trauku ar uzlējumu ik dienas jāsakrata. Tas jāglabā tumšā, vēsā vietā. Uzlējumu var lietot kompresēm pret ādas izsitumiem, ekzēmām un arī ādas kopšanai.
Var izmantot arī mizas
— No kaltētām mizām var gatavot ķirbju miltus. Kaltētas mizas samaļ gaļasmašīnā, pievieno tikpat daudz saberztu olu čaumalu un pagatavo lielisku uztura bagātinātāju, kurš 100 gramu aptiekā vai pie izplatītājiem maksā piecus latus. Tas palīdz atjaunot skrimšļaudus, tajā ir daudz kalcija, kas nepieciešams matu un nagu nostiprināšanai.
Ļoti veselīga ir svaigi spiesta ķirbju sula. Tajā ir daudz pektīnvielu, kuras organismā uzsūc indīgās vielas un citus kaitīgus savienojumus, tās veicina arī holesterīna izdalīšanos, pasargājot cilvēkus no aterosklerozes. Lietojot ķirbjus uzturā, cilvēkam mazinās iespēja saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, profilaksei tos lieto pret onkoloģiskām saslimšanām, ķirbju mīkstumu izmanto kā urīndzenošu līdzekli. Ja mazulim lēni šķiļas zobi, jālieto ķirbju sula. Ilgstoši dzerot šo sulu, atjaunojas nolietojušies kaulu locītavu skrimšļi, izzūd locītavu iekaisumi, tā palīdz pret kaulu deformāciju.
Dažādās valstīs ķirbjus lieto citādāk. Piemēram, Rumānijā plaši lieto šo ogu sēklu eļļu un gatavo plovu. Daudzās valstīs, arī Latvijā, to bieži izmanto kulinārijā. No izžāvētiem, grauzdētiem ķirbjiem gatavo kafiju. Vāra ievārījumus, biezeņus, marinē, liek kompotā kopā ar cidonijām un gatavo simtiem citos veidos.
Jāaudzē ar bioloģiskajām metodēm
Lai izaudzētu lielu, skaistu, sulīgu un dziednieciskām īpašībām bagātu ķirbi, jāizmanto bioloģiskās metodes. Bieži laukos un mazdārziņos ķirbju stādu iedēsta pie mēslu kaudzes vai uz tās, taču audzētāji neiesaka lietot vircu, kūtsmēslus un minerālmēslus. Vislabāk dažas dienas pirms ķirbja stādīšanas veidot kaudzi no svaigi pļautas zāles, kuru pārkaisa ar pelniem salaista un uzliek vēl vienu zāles kārtu. Virsū uzkrauj nesatrūdējušu kompostu un uzber zemi. Kaudzes iekšpusē veidojas siltums, kas palīdz ķirbim augt.
