“Dzīvē viss notiek tieši tā, kā bija jānotiek,” saka rakstniece Milda Pormale. Jaunjelgavas bibliotēkā atvēra viņas jaunāko grāmatu “Skaistuma un zināšanu kvēle”, bet savu 88 gadu vecumā viņa iecerējusi uzrakstīt vēl vienu. “Vairāk nepaspēšu, jo man vairs nav laika,” nosaka rakstniece.
Pašas ķīmijas doktores un rakstnieces Mildas Pormales dzīve vienā grāmatā nav aprakstāma — tik bagāta tā bijusi. Grāmata par savu dzimtu viņai ir “Zinātnes un dzīves ceļos”, bet reizē Milda Pormale uzskata, ka nedrīkstam aizmirst radošus, darbīgus un patiesus cilvēkus. Šī mērķa dēļ lielākoties top viņas grāmatas. Arī nupat izdotā “Skaistuma un zināšanu kvēle” veltīta Mildas kundzes sabiedrotajai zinātnes darbā Nadeždai Kaškinai. Šī jau ir otrā grāmata par viņu. Jaunās grāmatas atvēršanas svētki notika Jaunjelgavas pilsētas bibliotēkā, jo šī pilsēta ir viņas dzimtā puse.
Dvīnes ar dažādām dzimšanas dienām
“Esmu dzimusi tepat, blakus mājā,” stāsta Milda Pormale, viesojoties Jaunjelgavas bibliotēkā. “Esmu trīspadsmit stundas vecāka par savu dvīņumāsu Ilgu. Dzimusi 1929. gada 30. novembrī, māsa — 1. decembrī. Tas ir tāds rets gadījums — esam dvīnes, bet dažādos datumos dzimušas. 1932. gadā pārcēlāmies uz Seces pagasta “Staltāniem”, vectēva dzimtajām mājām, kuras bija pie dzelzceļa. Savulaik vectēvs teica, ka Sece ir Sēļu zemes sirds, un šajā vietā mēs nodzīvojām vairāk nekā desmit gadu. Ģimenē bijām septiņi, bet māsiņa Elziņa nomira pusotra gada vecumā 1924. gadā, viņa apglabāta Jaunjelgavas kapos. Mums vēl bija četri brāļi. Es mācījos Vīgantes skolā, bet pēdējo klasi pabeidzu Sunākstē.”
Garaspēka uzvara
Viņas dzimtu skāra Baigā gada notikumi. Tēvs 1941. gada 24. jūnijā izvests uz Astrahaņu, kur tā paša gada oktobrī miris. “Dzīve mums reizēm atņēma dzīvotprieku. Taču garaspēks vienmēr uzvarēja. Bija jāiet un jāstrādā,” secina Mildas kundze.
Viņas brālis Paulis organizēja un vadīja partizānu grupu “Vilkači” Sunākstes mežos. 1946. gadā viņu nogalināja. Ģimene to uzzināja pēc daudziem gadiem, un Milda atminas, ka mammīte līdz pat savai aiziešanai mūžībā centās sagaidīt dēlu. Katru dienu ticēja, ka viņš atgriezīsies…
“Brāļa darbības dēļ mammīti 1949. gadā izsūtīja uz Sibīriju,” atceras Milda Pormale. “Mēs abas ar māsu Ilgu bijām Rīgā un palikām dzimtenē, taču tikai ar to, kas mugurā.”
Taču labi cilvēki un pašas gribasspēks palīdzēja ne tikai izdzīvot, bet arī kaut ko sasniegt. “Gribēju studēt matemātiku, bet apstākļi man to liedza,” stāsta Mildas kundze. “Tādu smalkumu, kā studēt klātienē, nevarēju finansiāli atļauties. Togad Matemātikas fakultātē neklātienes nodaļas nebija, tāpēc izvēlējos ķīmiju. Arī tā bija mazliet saistīta ar cipariņiem, un man ļoti gribējās mācīties. Mans darba stāžs sākās jau bērnībā, vienīgi pamatskolu esmu beigusi klātienē, visas pārējās skolās — vakarskolā, augstskolā — mācījos vakaros. Toties kāds prieks ir, kad pats esi visu sasniedzis!”
Pienākums rakstīt
Kā ķīmijas profesore pievērsās grāmatu rakstīšanai? “Mani 1982. gadā izdzina no darba, jo man piederēja trīsdesmit “slēgtie” darbi — izgudrojumi un patenti, kurus nedrīkstēju legalizēt, jo man bija slikta pagātne,” stāsta Mildas kundze. “Darbavietā mainījās vadība, un mani par šiem pārkāpumiem atlaida. Jāsaka, žēl, ka tik vēlu, jo būtu uzrakstījusi vairāk. (Smejas.) Rakstīt man patīk. Es vienkārši nevaru neko nedarīt! Turklāt man bija svēts pienākums uzrakstīt par cilvēkiem, kurus nedrīkstam aizmirst, kuriem mums jābūt pateicīgiem par to, ko mums atstājuši. Nav jau neviena cita, kas pēc manis varēs uzrakstīt par viņiem.”
Milda Pormale, kurai ir 88 gadi, atklāj, ka viņai esot padomā uzrakstīt vēl vienu grāmatu — par Latvijas radio tēvu inženieri Jāni Lintneru. Tieši viņš ierosināja radiofona būvdarbus Latvijā. Viņai jau esot unikāli materiāli, atliek vien rakstīt. “Vairāk nepaspēšu, jo man vairs nav laika,” nosaka rakstniece.
Viņas grāmatas top datorrakstā. “Kā gan mūsdienās citādi! Rokrakstā varu rakstīt bez brillēm, bet, pie datora strādājot, tās uzlieku gan. Tālumā redzu ļoti labi, jo es taču vēl neesmu veca!” viņa komentē un sirsnīgi iesmejas.
Jautāta par sava spirgtuma un enerģiskuma recepti, Mildas kundze bilst: “Es ļoti daudz kustos, un man patīk darboties. Tas arī viss!” ◆
Pieturzīmes
◆ Dzimusi 1929. gada 30. novembrī Jaunjelgavā.
◆ Valsts emeritētā zinātniece, ķīmijas doktore, vairāk nekā
200 zinātnisku publikāciju autore.
◆ Uzrakstījusi grāmatas “Profesore Veronika Rozenbaha”(2005. gads) — par onkoloģi, kas veica Mildas Pormales laboratorijā sintezēto preparātu klīniskās pārbaudes; “Zinātnes un dzīves ceļos” (2008. gads) — atmiņas par savu mūžu, dzimtu un darba gaitām padomju varas apstākļos; “Zaļais patvērums” (2012.) — stāsts par profesoru Arvīdu Kalniņu; “Dvēseļu valodas” (2015.) — veltīta līdzgaitniecei zinātnes ceļos Nadeždai Kaškinai; “Korupcija “Zaļajā patvērumā”” (2016.) — atklāj neglītas aizkulises un negācijas mūsdienu sabiedrībā.
◆ Nupat izdota grāmata “Skaistuma un zināšanu kvēle” — zinātnieces Nadeždas Kaškinas talants gleznošanā un dzejā, tajā ir arī viņas gleznas un dzejoļi.
