Pagājušās nedēļas nogalē pēc kādā mums visiem labi pazīstamā mazcenu veikalā iegādātā karstā kartupeļu biezeņa baudīšanas, visticamāk, ar salmonelozi sasirguši deviņi cilvēki.
Pagājušās nedēļas nogalē pēc kādā mums visiem labi pazīstamā mazcenu veikalā iegādātā karstā kartupeļu biezeņa baudīšanas, visticamāk, ar salmonelozi sasirguši deviņi cilvēki. Ziniet, tā viņiem vajag! Tēlo, ziniet, te reņģēdājus… Lai netēlo! Cigaretēm taču arī gan jau naudiņus sagrabina!
Klausos šo ziņu un rūgstu. Vai tiešām mums valstī nav nekas svarīgāks noticis? Kas ir deviņi cilvēki pret tiem nepilniem diviem miljoniem Latvijas iedzīvotāju? Jomajo! Un kam šie deviņi pirkuši to biezputru no pērnajiem kartupeļiem? Tie sen ir izbarojami lopiņiem. Nupat jau jaunie kartupeļi (Spānijas raža) nopērkami. Ja maks par plānu, labāk vicot iekšā makaronus, rīsus. Un — nekādu problēmu! Bet te daļa nekritisku, nestilīgu un liekulīgu pircēju burtiski iegāzuši, nē, ieķēpājuši biezenī nevis kaut kādu tur kaktu bodīti, bet vienu no lielākajiem veikalu tīkliem Latvijā! Kā tagad lai atmazgājas?
Es domāju, ka tie deviņi ir saucami pie visstingrākās atbildības. Par nepareizu sūdzību viņi stingri dabūs. Lūk, tā! Kā es viņus sodītu? Liktu katram mēnesi mazgāt salātus šajā pašā veikalā. Un pērnos sačākstējušos kartupeļus mizot no pulksten 8 līdz 22. Bez pusdienu pārtraukuma! Un maksātu par to minimālo algu. Tad viņi zinās, kā “noraut skrienamo”, baudot plānu “otro maizi” ar zemu cietes saturu.