Aizvadītā nedēļa pagājusi intensīvā darbā. Laiks ir lielisks, pilsētā asfalts uzkarsis, un cilvēki meklē vietu, kur atpūsties, veldzēties, baudīt dabu. Jūrmala ir pārpildīta, tāpēc ir prieks, ka cilvēki brauc pie mums. Kopš 20. jūnija katru dienu esam uzņēmuši pilnu māju viesu, rūpējušies par viņu labsajūtu. No booking.com, kur var veikt rezervāciju “Divās upēs”, apzināti gan izņēmām divas dienas, lai varētu kaut nedaudz atpūsties un sakārtot māju.
Lielākā daļa mūsu viesu šobrīd ir vietējie ceļotāji, kas apmetas gan viesu nama istabiņās, gan izmanto telšu vietu. Lietuviešu un igauņu šobrīd pie mums ir maz. Iespējams, viņi vēl nogaida vai izvēlas tuvākas vietas: lietuvieši — Liepājas pusi, igauņi — Salacgrīvu.
“Divas upes” piedāvā viesu izmitināšanu — skaista vieta, komfortablas istabiņas, laba atmosfēra ir tas, ko piedāvājam. Tā ir mūsu ideja par ģimenes lauku viesnīciņu, kādu esam realizējuši jeb mēģinām realizēt. Pagājušajā vasarā, kad sākām, “kaujas apstākļos piešāvām tēmēkli”, lai saprastu, ko darām pareizi, kas cilvēkiem patīk, kas nepatīk, kas jādara citādāk.
Šogad tūrisma nozare pamazām sāka atdzīvoties maija vidū, kad valdība atļāva telpās vienkopus pulcēties 25 cilvēkiem. Sezonu sākām ar kvalitatīviem koncertiem gan telpās, gan māju pagalmā, kas bija labi apmeklēti, jo gan mūziķi ir izslāpuši pēc publikas, gan klausītāji noilgojušies pēc labas mūzikas. Mēs tajā visā bijām kā starpnieki, kas deva iespēju abām pusēm satikties un piepildīt šīs ilgas. Abi ar sievu esam mākslinieciskas personas, cieši saistīti ar mūziku un kultūru, tāpēc labi saprotam arī mūziķu problēmas un esam priecīgi viņiem palīdzēt tikties ar klausītājiem. Arī mūsu vieta tam ir ļoti piemērota, tā patīk gan mūziķiem, gan apmeklētājiem. Stāstot par pasākumiem so-
ciālajos tīklos, arī parādījām, ka esam “dzīvi”, interesanti sabiedrībai, cenšamies darboties par spīti vīrusa radītajām grūtībām.
Ķepurojamies par spīti tam, ka nekvalificējāmies nevienam punktam, kas ļautu saņemt valsts atbalstu tūrisma nozarei. Esmu pamatīgi vīlies! Ja pie mums atbrauktu kāds politiķis un sāktu stāstīt, ko valdība izdarījusi, lai palīdzētu nozarei, man viņam būtu, ko pateikt. Mēs neesam jauns uzņēmums, jo strādājam vairāk nekā gadu, taču šī ir tikai mūsu otrā darbības sezona. Pagājušajā gadā sākām strādāt bez reklāmas, jo līdz jūnijam abi strādājām Rīgā, vēl nezinājām, kā viss darbosies un kā būs ar viesu atsaucību. Sākumā piedāvājām izmitināšanu tikai nedēļas nogalēs, pirmos mēnešus braucu uz šejieni no Rīgas tiešām tikai tad, kad bija jāuzņem kāds viesis. Ieņēmumi bija ļoti mazi, pērnā gada marts un aprīlis bija sliktāks nekā šī gada marta pirmās dienas ar visām slēgtajām lidostām un tām Covid mocībām. Līdz ar to mums nebija apgrozījuma krituma, ko uzrādīt, taču krīze mūsu uzņēmumu skāra tieši tāpat kā visus pārējos. Pie tam mēs ar sievu uzņēmumā esam vienīgie darbinieki, bet sievai pamatdarbs ir skolā, līdz ar to viņa nekādus dīkstāves pabalstus saņemt nevarēja, un arī man kā uzņēmuma valdes priekšsēdētājam nekas nepienācās.
Ja viņi saka, ieklausās nozares problēmās, tad es teiktu — ne velna viņi neieklausās, varbūt vienīgi pieņem zināšanai. Godīgākais atbalsts, kas glābtu daudzus uzņēmumus, būtu tas, ko Latvijas Restorānu asociācija lūdz, uz ceļiem rāpojot — samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi viesmīlības un ēdināšanas nozarē visiem un bez izņēmuma. Tagad valdība pasaka — mēs palīdzēsim visiem, bet ar nosacījumu… Tūlīt vismaz 60% nozares pārstāvju tiek izslēgti no iespējamo atbalsta saņēmēju saraksta! Pietiek kaut vai ar nelielu nodokļu parādu, un viss, neviens pat neiedziļinās, kāpēc tas radies. Tu vienkārši neko nevari saņemt. Un diemžēl nekas arī nav mainījies vai uzlabojies.
Kad dienas darbi apdarīti, varu pievērsties arī aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Informāciju gūstu no ziņu portāliem internetā vai televīzijas ziņām. Man nedēļas labākās ziņas bija laika ziņas — lieliskie laikapstākļi, kas veicināja viesu aktivitāti.
Aktīvi sekoju līdzi notikumiem sporta pasaulē. Skatos, kā klājas NBA. Sākumā likās, ka sports beidzot sāk atdzīvoties, bet tad basketbolistiem konstatē Covid vīrusu, un STOP. Daudzi čempionāti tiek pārcelti vai atcelti pavisam, arī olimpiskās spēles šogad nenotiks, tāpat pasaules čempionāts motokrosā motocikliem ar blakusvāģi. Atceļ vienu posmu pēc otra klasiskajā motokrosā, Formulā 1. Hokejā Amerikā kaut ko mēģina darīt, bet domāju, ka nekas prātīgs arī tur nebūs.
Latvijā un Koknesē gan sporta dzīve atkal uzņem apgriezienus. Atsākusies sacensību sezona. Domāju, Koknesē ir lieliskas iespējas nodarboties ar sportu — skriet, lēkt, peldēt, mest, vilkt un grūst. Tāpēc brīnos, ka mums ir tik daudz apaļīgu jauniešu. Jaunas meitenes un puiši, kuriem ir tik plašas iespējas jau no 1. klases aktīvi darboties, labāk izvēlas laisku dirnēšanu bezdarbībā ar čipsu paku. Domāju, ka par tām iespējām, kādas mums te ir radītas, citi pagasti Koknesi noteikti varētu apskaust.
Runājot par Koknesi Latvijas kontekstā, — tagad, kad Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis likumu par administratīvi teritoriālo reformu, Koknese būs pilsēta un novads pievienots topošajam Aizkraukles novadam. Esmu pret reformu. Man patīk Kokneses novads. Neesmu studējis reformas ekonomisko pamatojumu un nevaru par to diskutēt, iespējams, valdībai tas ir izdevīgāk, bet ne cilvēkiem. Reformu dēļ jau esam saskārušies ar problēmām, ka valsts iestāžu vairs nav pat Aizkrauklē, bet Jēkabpilī. Cilvēkiem jāpērk degviela, jābrauc, jātērē laiks, lai tiktu līdz turienei, nevis uz vietas nokārtotu visus jautājumus. Man nepatīk šī lielā kolhozu padarīšana, es šajā ziņā esmu latvietis — savrupnieks.
Raugoties uz pasaules notikumiem, sekoju līdzi Krievijas prezidenta Vladimira Putina vēlmei mainīt valsts konstitūciju, lai gan vēl nesen pats atzīmēja, ka to nekad nemainīs. Tagad par to Krievijā sākusies tautas nobalsošana. Putins norāda, ka izmaiņas nepieciešamas, lai valsts spētu attīstīties mūsdienu pasaules mainīgajos apstākļos, taču cita starpā plānots mainīt punktu, kas ļautu tam pašam Putinam prezidenta amatā būt vēl 16 gadus. Ar šī brīža konstitūciju tas nav iespējams, tāpēc, lai cilvēki balsotu par, klāt vēl tiek piedāvāta grozījumu pakete. Arī paziņas no Krievijas, ar kuriem sazinos, atzīst, ka tas nu nav normāli. Visvairāk man negribētos, lai darbības Krievijā un ASV (ar rasismu saistītas nekārtības) pārvēršas globālākās nepatikšanās. Kaut kāda kārtējā robežu pārbīdīšana — ko viens vienā okeāna pusē un otrs otrā varētu izdomāt — šobrīd būtu vajadzīga vismazāk!
Pēc pagājušā gada šķiet, ka Latvijā turpmāk būs trīs rudeņi un viena vasara, tāpēc gribu novēlēt baudīt katru šīs vasaras dienu. Šajā laikā aicinu piecelties stundu agrāk un baudīt šo labo laiku, jo vienā rītā pamodīsimies, kad atkal jau klāt būs rudens.
