Pirms dažām dienām mani pie Pļaviņu novada “Liepkalniem” apstādināja lietuviešu pāris un lūdza pastāstīt, kur varētu atrast kādu kempingu. Apmulsu, jo ātrumā nevarēju neko konkrētu atbildēt. Ienāca prātā vien tūrisma bāze “Mežezers”, kur iespējams noīrēt nelielas koka mājiņas.
Zinu, ka padomju laikā kempings bija Skrīveros, Daugavmalā pie “Klidziņas”, bet nu jau sen tur no tāda nav ne vēsts. Ir dažas vietas, kur par samaksu var uzsliet savu telti un iekurt ugunskuru, bet lielāku tūristu apmetni ar dušām, iespēju pagatavot ēdienu vai turpat aiziet uz nelielu kafejnīcu, nudien nezinu. Lietuvieši bija izbrīnīti — viņiem kempingi pie lielākajām upēm, ezeriem un ceļiem esot vai pēc kilometra.
Tāda nu reiz ir situācija Latvijā. Nupat izskanēja informācija, ka jūlijā Rīgas viesnīcās nepietiek vietu, īres firmās iznomātas visas automašīnas, daudziem potenciālajiem tūristiem jāatsaka. Par lielo pieprasījumu, protams, var priecāties, tomēr kaut kā dīvaini iznāk — aicinām pie sevis ciemos, bet normālu servisu nespējam piedāvāt. Jābrauc vien ar savu auto un māju piekabē. Mēs, kā vienmēr, sākam no otra gala — vispirms izreklamējam, cik pie mums jauki un skaisti, un tikai pēc tam attopamies, ka nav pietiekami ne naktsmītņu, ne automašīnu. Cenas Rīgas viesnīcās ne katram ārzemniekam ir pa kabatai, bet pie mums brauktu arī vidusmēra ceļotāji, ja vien būtu vienkāršāki un lētāki piedāvājumi, kaut vai tie paši kempingi. Atceros ceļojumu pa Norvēģiju. Tur ir ļoti daudz iespēju, izmantojot savu vai īrētu transportlīdzekli, izbraukt visu valsti, lepnos hoteļos nenakšņojot. Mājiņas ar dušu, nelielu virtuvīti, televizoru un internetu kempingos ir daudzās vietās un par pieņemamu cenu. Bet pie mums, ja arī ir kāda brīvdienu māja, atrast to nav nemaz tik viegli. Nav ne uzskatāmu norāžu ceļmalās, ne reklāmstendu pie lielākajiem autoceļiem. Ne jau visi dodas dažu dienu braucienā uz kaimiņvalsti, iepriekš visu rezervējot internetā. Ir arī tādi “pēdējā brīža” ekskursanti, kuriem arī jārod iespēja apskatīt mūsu novadus un normālos apstākļos pārnakšņot.
Jaunākā ziņa — Tūrisma attīstības valsts aģentūra izsludinājusi konkursu starptautiskas kultūras tūrisma reklāmas kampaņas izstrādei un īstenošanai. Šim nolūkam piešķirts gandrīz miljons latu. Kampaņu, protams, izstrādās, jo nauda taču jāiztērē, arī reklāmas augs kā sēnes pēc lietus. Tās varbūt arī sasniegs dzirdīgas ausis, bet vai atbraukušos tūristus negaidīs tās pašas problēmas, kas šobrīd? Kā uzņēmējus ieinteresēs būvēt vairāk nelielu viesnīcu, moteļu, kempingu, ierīkot vairāk velosipēdu, skūteru, automašīnu nomas punktu un ne tikai Rīgā? Jo viss jau sākas ar iespēju pelnīt un ne tikai vasarā. Aizkrauklē jau cik gadus gaidām, lai kāds uzņemtos uzbūvēt un apsaimniekot jahtu vai laivu bāzi vai vismaz kādu objektu, saistītu ar ūdenstūrismu. Pagaidām tikai spārnotas idejas bez reāla risinājuma. Bet tikmēr ceļotāji no kaimiņvalstīm Latvijā nesekmīgi meklē kempingus, kuri pie mums izmiruši kā mamuti.
