Ziemassvētki dažādos laikos svinēti atšķirīgi. Mūsdienās tie vairāk ir komerciāls pasākumus, kad gādājam dāvanas.
Ziemassvētki dažādos laikos svinēti atšķirīgi. Mūsdienās tie vairāk ir komerciāls pasākumus, kad gādājam dāvanas. Kristieši klusumā sagaida Dieva dēla piedzimšanu, savukārt seno latviešu sētā tie bija svētki, kuri slavē gaismas uz siltuma atgriešanos dabā.
Pagājis gada vistumšākais laiks, kad dienas kļūst arvien īsākas. Taču ziemas saulgriežos, kad tumsas vara, šķiet, sasniegusi visaugstāko punktu, viss mainās. Kaut pamirusi, daba pagriežas uz gaismas un pavasara pusi. Arī veļu laiks jau sen beidzies, tāpēc pasaku un mīklu stāstīšanu nomaina rotaļas, kurām savulaik bija rituāla nozīme, kas tagad zudusi.
Senajiem latviešiem Ziemassvētki bija līksmības un prieka pilni svētki, kuros neiztika bez buršanās un iešanas ķekatās, lai aizdzītu ļaunos garus un atnestu svētību.
Ķekatnieku tradicionālās maskas ir dzērve, kaza, zirgs, čigāns, ubags un velns. Vienkāršākais veids, kā paslēpt seju –– dziļi uz acīm uzvilkt ziemas cepuri vai aizklāt seju ar audumu. Apģērbu izvēlas pēc iespējas neparastāku. Vienkāršākais veids –– uzvilkt kažoku otrādi. No kartupeļiem viegli pagatavojami zobi, kuri laika gaitā maina krāsu.
Skrīveriete Iveta Ose ķekatās iet katru gadu.
–– Tas palīdz atbrīvoties no ikdienas stresa, –– viņa saka. –– Ejot ķekatās, var jokoties pēc sirds patikas. Tomēr jāzina mērs, lai neaizvainotu mājas saimniekus, kurās ķekatnieki iegriežas. Bieži gadās, ka viens ķekatnieku pulks sastop otru, apvienojas un tālāk dodas kopā. Bijis tā, ka mājās, kurās esam iegājuši, kāds ātri pārģērbjas un dodas mums līdzi.
Ejot ķekatās, labi jāzina tradīcijas un jānorunā, ko kurš darīs. Citādi samulsīs gan ķekatnieki, gan saimnieki, bet no jautrības nebūs ne vēsts. Var dziedāt tautasdziesmas, zīlēt nākotni, iet rotaļās.
