Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā “Kalna Ziedos” atklāta izstāde “Suselnieki, budēļi, čigāni, ķekatas … un pasaules pārradīšanas mīts Ziemassvētku un Jaungada svētku ciklā”.
Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā “Kalna Ziedos” atklāta izstāde “Suselnieki, budēļi, čigāni, ķekatas … un pasaules pārradīšanas mīts Ziemassvētku un Jaungada svētku ciklā”.
Muzeja lielajā izstāžu zālē iekārtota līdz šim vēl nebijusi ekspozīcija, kurā caur ķekatu prizmu attēlota gadumija. Tajā dominē mītiskais skatījums par pasaules radīšanu kā Dieva darbu.
— Latvieši kopš sendienām ķekatās iet no Mārtiņiem līdz Meteņiem. Taču visinteresantākais šis pasākums ir Ziemassvētku un Jaungada rituālos, kad daudzas maskas simbolizē svešo haosa pasauli, kura uz kādu laiku ielaužas cilvēku pasaulē, — stāsta izstādes veidotāja muzeja galvenā speciāliste Lilija Jakubenoka.
No latviešu zemnieka viedokļa raugoties, svešie, citai pasaulei piederīgie, bija gan Žīds, gan Čigāns — abas maskas bija populāras Neretas pusē. Savukārt Nāve un Veļi — vecīšu maskas — bijušas izplatītas Seces pagastā.
— Latviešu Dievs ar sētuvi rokās satiekas ar zemnieku gan celmotā līdumā, gan Ziemassvētkos zemnieka mājās. Rituālā saimes vecākais var aizstāt pašu Dievu, jo organizē saimes dzīvi un darbu pēc debesu sētas parauga, — saka izstādes veidotāja.
Izstādē ir arī Vilks un Lācis, kuru ādas muzeja ekspozīcijai atvēlējis mednieks jaunjelgavietis Varis Sīpols.
JA NU ŠIS BŪS LAIMES LĀCIS? To gribētu zināt muzeja darbinieces Ilze Ozola un Ilzīte Ozoliņa.
