Skrīveru novada kultūras centrā notika iedzīvotāju tikšanās ar Arni Šultu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reformu nodaļas vadītāju. Tikšanās mērķis — diskusija par sākto teritoriālo reformu. Jaunas atklāsmes netika gūtas, iedzīvotāji uz jautājumiem konkrētas atbildes neguva. Pret novadu reformu un pievienošanos lielākam novadam skrīverieši neiebilst, pretenzijas ir pret lielo nekonkrētību — kas tieši un kā mainīsies?
Vienlīdzības koncepts
Uz tikšanos ar ierēdni ieradās aptuveni 30 skrīveriešu. Pirmā stunda pagāja, klausoties Arņa Šulta prezentāciju par reformas norises gaitu Latvijā un pašreizējo modeli — tā pamatojumu un ieguvumiem. Lai rosinātu izpratni, VARAM pārstāvis daudzkārt piesauca salīdzinājumus ar tādām valstīm kā Dānija, Īrija, Lietuva un Igaunija, kurās ir līdzīgs teritoriāls iedalījums. Prezentāciju caurvija jau iepriekš zināmais vienlīdzības koncepts, ko ar daiļrunīgu izteicienu — ķēde ir tik stipra, cik tās vājākais posms — pavadīja Arnis Šults. Respektīvi, pašreizējā teritoriālajā reformā ir izveidojušās sadrumstalotas pašvaldības, kuru attīstības līmenis un citi parametri ir krasi atšķirīgi. Lai to mainītu un izveidotu spēcīgus apriņķus ar centriem un lauku teritorijām, nepieciešams jauns teritoriālais veidojums, kas stipri atgādina pirms desmit gadiem likvidēto. Ministrijas pārstāvis arī netieši atgādināja vērtēt kopējo ieguvumu valsts mērogā, nevis ieciklēties uz konkrētas pašvaldības perspektīvu. Jāatgādina, ka ministrijas pārstāvji nevienā brīdī nav solījuši konkrētus uzlabojumus kādam reģionam, katra jaunizveidotā novada attīstība būs atkarīga no pašiem.
Jāspēj domāt plašākā mērogā
Jautājumu un atbilžu daļā Uldis Riekstiņš, Skrīveru novada domes izpilddirektors, vaicāja, vai ir veikti pētījumi par šī modeļa pozitīvo ietekmi, balstoties uz, piemēram, Rēzeknes un Alūksnes novadiem, kas saglabājušies iepriekšējā rajona robežās. Taču konkrētas atbildes nebija. “Kopš 1998. gada ir pētīts krustu šķērsu. No personīgās pozīcijas aicināšu neko vairs nepētīt. Mēs atgriežamies kartē, kāda Latvijā jau bijusi, kas pēc neatkarības Latvijā ir darbojusies 20 gadus un zināmā mērā ieguvusi nosacītu mentalitāti. Karte radusies 60. gados. Vai visi pētījumi, par kuriem samaksāti tūkstoši un miljoni, 2008. gadā trešajā lasījumā kādam interesēja? Šo politisko lēmumu pieņem Saeima, es varu apsolīt un stāstīt, ko gribu, bet tas nav manas kompetences jautājums. Saeima uzdeva Ministru kabinetam veikt konsultācijas, mēs radījām karti, kas ir pamats 2013. gada izvērtējumam, kas ir jau apspriests. Šī karte nav ministra Jura Pūces karte, tā ir karte, kas atbilst nacionālā attīstības plāna idejai,” atbildēja A. Šults.
Kāda skrīveriete pauda viedokli, ka, vērtējot Alūksnes piemēru, novada centrs ir ieguvējs, bet apkārtējie pagasti neko neiegūst. “Alūksnes centrs ir ieguvējs tādēļ, ka tas ir reģionālās nozīmes centrs, un iepriekšējā plānošanas periodā speciāli virzīja līdzekļus. Kopumā varu teikt, ka visām pašvaldībām, kurām pievienoja pagastus, klājas gana bēdīgi. Tām ir augsti rādītāji finanšu izlīdzināšanā. Nevar arī izveidoties situācija, kad “labās” pašvaldības pasaka — atstājiet mūs, kā ir, un lai tos “sliktos” pagastus ņem citi. Tas ir ļoti izplatīti valstī. Līdzīgs stāsts ir par deputātiem — nu mūs jau tur neviens neievēlēs. Ja nav spējas domāt par visu teritoriju, tad nevajag iet par deputātu. Nekas labs neiznāks, ja ievēlētie deputāti domās tikai par savu pagastu vai pilsētu, tad zaudētāju būs vairāk nekā ieguvēju,” atbildēja Arnis Šults. Vairāku minūšu monologā ierēdnis ieminējās par vienu no reformas mērķiem — lai iedzīvotājiem ikdienā nebūtu nepieciešamības braukt strādāt uz citiem novadiem. Protams, braukšanu uz Rīgu neiznīdēs, bet vajagot radīt apstākļus, lai uzņēmējdarbība attīstās uz vietas. Skrīveriete ierēdnim jautāja: “Vai jums ir liels brīnums, ka skrīverieši un aizkrauklieši brauc uz Rīgu strādāt?” Arnis Šults atbildēja: “Nē, liels brīnums ir tas, ka nevaram atrast mehānismu, lai vietējiem iedzīvotājiem būtu labs darbs uz vietas — tuvākajā apkārtnē. Tas nozīmē, ka uzņēmējdarbība vai ražošana nav tādā līmenī, lai darba vietu aktivitāte būtu pašpietiekama. Apstādināt braukšanu uz Rīgu var, ja veic korekcijas nodokļiem vai citā veidā, kas veicina uzņēmējdarbību. Citādāk cilvēkiem nav izvēles, viņi apzinās, cik jāpelna, lai izdzīvotu, un no šī skatupunkta arī meklē darbu.” Turpinot atbildēt uz uz jautājumu, VARAM pārstāvis arī teica, ka nav ko gaidīt mistisku ministrijas palīdzību, bet pašiem jārisina šis jautājums — pašvaldības līmenī.
Deputāti —
sabiedrības spogulis
Kāds Skrīveru iedzīvotājs uzdeva jautājumu par deputātu atbildīgumu. “Sakiet, lūdzu, vai reformas ietvaros paredz deputātu atbildību? Jūs pats teicāt, ka pašvaldības strādā bez kontroles. Vai deputātiem turpmāk būs kāda atbildība? Šobrīd nobalso, un kā ir, tā ir, atbildību par paveikto neviens neuzņemas.”
Arnis Šults kārtējo reizi izteicās daiļrunīgi: “Demokrātiska valsts, Saeima ir mūsu spogulis, novada spogulis — novada deputāti. Pirmām kārtām aicināšu savu ministriju pakārtot mūsu sistēmu Lietuvas un Igaunijas pieredzei. Uz noklusējuma principa tiek vētīti visi pašvaldībā pieņemtie lēmumi un to tiesiskie aspekti. Salīdzinoši maz iedzīvotāju vēršas ministrijā ar sūdzībām par pašvaldību darbu. Domāju, ka tas saistīts ar neticību, cilvēki neredz tam jēgu.”
“Lūdzu, atbildiet uz jautājumu!” aicināja skrīverietis. “Es nevaru atbildēt uz jautājumu, kas saistās ar deputātu atbildību. Ir pieņemts zaudējumu atlīdzināšanas likums, bet domāju, ka tas nedarbojas,” atbildēja ierēdnis, atgādinot, ka pašvaldība ir autonoma institūcija.
Ministrija
neiejauksies
Citu skrīverieti interesēja novada nākotne, kāda uzraudzība un pakalpojumi saglabāsies Skrīveros. “Paliks Skrīveru pagasta pārvalde. Visticamāk, pagastam būs savs budžets un iestādes, kas būs tā pārvaldībā — kultūras dzīve, saimnieciskie pakalpojumi u. c. Apvienot varētu, piemēram, sociālā dienesta darbu. Tas varētu būt viens dienests Aizkrauklē ar filiālēm pagastos. Kā efektīvāk pārvaldīt apvienoto teritoriju, lems jaunā dome un iestāžu eksperti. Ministrija šajos jautājumos neiejauksies un ļaus izveidot katram sev piemērotāku un efektīvāko pārvaldīšanas risinājumu. Fakts ir viens, tik lielu teritoriju no novada centra pārvaldīt nevar. Tāpat ar komunālajiem pakalpojumiem, būs jomas, ko pārvaldīs pagastā, un citas būs apvienotas Aizkraukles reģionā, piemēram, atkritumu apsaimniekošana varētu būt viena no tām,” atbildēja Arnis Šults.
Tikšanās aizritēja mierīgi, tās lietderīgums gan ir strīdīgs jautājums. Vienīgie fakti un konkrētība bija prezentācijas daļā — vēstures atskatā. Skrīverieši konkrētas atbildes uz saviem jautājumiem nesaņēma. Tā kā līdzīgs veidojums jau ir piedzīvots, lielas bažas iedzīvotājiem tas neraisa, pretenzijas rada nekonkrētība — kas tieši mainīsies?
Teritoriālās reformas sākumā VARAM izstrādāja jauno novadu profilus. Aizkraukles novada prognozes bija visai perspektīvas, iespējams, ka karte vēlreiz tiks pārzīmēta un viens no scenārijiem tieši var ietekmēt Aizkraukles novadu. Ja sākotnēji tajā bija plānots apvienot sešus novadus, tad gadījumā, ja Saeima apstiprinās Sēlijas novada izveidi, būs jāveic korekcijas. Tas var skart arī deputātu skaitu domē, kas atkarīgs no iedzīvotāju skaita novadā. ◆
