Politiķu pērkamība un amoralitāte, birokrātiskie liekēži un samudžinātā likumdošana tautā rada vienaldzību, pat riebumu pret politiku. Šādos gadījumos cilvēki allaž pievēršas kaut kam absolūtam un nemainīgam.
Politiķu pērkamība un amoralitāte, birokrātiskie liekēži un samudžinātā likumdošana tautā rada vienaldzību, pat riebumu pret politiku. Šādos gadījumos cilvēki allaž pievēršas kaut kam absolūtam un nemainīgam. Daudzi par tādu uzskata reliģiju, un dažādu ticību pārstāvji to cenšas izmantot.
Tomēr ne tikai dažādas ticības, bet arī dažādas kristietības konfesijas, ja ne īsti karo, tad vienprātības to starpā nav. Tā kā valsts no baznīcas ir šķirta, konfesiju vadītāji cenšas neapmierinātos cilvēkus dabūt savā pusē. Ar panākumiem to dara pareizticīgā baznīca. Kristīgā baznīca ir satraukusies, ka arvien vairāk cilvēku pasaulē maina savu ticību pret islamu. Acīmredzot cilvēki nav apmierināti ar kristīgās baznīcas dogmām un reliģisko nostādni. Viņi, iespējams, pieņem kristietību kā dzīvesveidu, bet ne kā reliģiju.
Vienotības gads
Atskaņas dzirdamas arī Latvijā, tāpēc šis gads pasludināts par ticības vienojošo gadu, vienlaikus arī par kristietības konfesiju vienotības gadu.
Spilgts piemērs: arhibīskaps Jānis Vanags no evaņģēliski luteriskās baznīcas izslēdza mācītāju Juri Cālīti, kuru par savu joprojām uzskata anglikāņi. Manuprāt, daudzus neapmierina Kristus mācības šaurais redzesleņķis — debesis vai elle. Līdz piecsimto gadu vidum kristietībā nosacīti bijusi pieļauta arī reinkarnācija, bet tad kāds pāvests, saprazdams, ka reinkarnācijas atzīšana pilnīgi sagrauj kristietības pamatus, uzskatīja to par nepieņemamu. Tomēr pasaulē reģistrēti tūkstošiem gadījumu, kad cilvēki (piemēram, hipnozē) atceras, kur viņi dzīvojuši, kas bijuši un ko darījuši iepriekšējā dzīvē, kas pārbaudot izrādījusies patiesība.
Kā ticēt Bībelei?
Baznīcas pārstāvji uzskata, ka Bībele ir Dieva vārds, tādēļ visam tur rakstītajam jātic. Vecajā Derībā rakstīts, ka Dievs sešās dienās radīja pasauli, Ādamu veidoja no māliem, Ievu — no Ādama ribas. Ka Ādamam bija divi dēli, viens no viņiem — Kains — savu brāli nosita. Kā gan radās cilvēce, ja vienīgā dāma pasaulē bija Ieva? Vecā Derība pamatā ir šausminošu darbu un notikumu apraksts, kur dažu labu briesmu darbu palīdz realizēt Dievs.
Pats Dievs attēlots kā nežēlīga, ļaunatminīga, atriebīga un viltīga personība. Viņš sarunājas ar dažādiem cilvēkiem šajā pasaulē, bet par pārējo, kas notiek Visumā, viņam nav nekādas daļas. Varbūt to radījis cits dievs? Jānožēlo Jēzus Kristus, ka viņš par savu tēvu izvēlējies tādu Dievu. Manuprāt, cilvēki, kuri tic, ka viss Vecajā Derībā rakstītais ir patiesība, ir vai nu muļķi vai liekuļi. Vai nav pienācis laiks “koriģēt” Veco Derību, kā tas bija, kad Mārtiņš Luters publicēja savas tēzes pret katolisko baznīcu? Starp citu, arī Kristus dzimšana dažādos evaņģēlijos (Lūkas un Mateja) ir dažādi interpretēta.
Kurš Dievs ir īstais?
Loģiski, ka baznīcas kalpi negrib zaudēt ne garīgo varu, ne savu maizes darbu. Tāpēc nav jābrīnās, ka viņi izvairās no diskusijām par šiem tematiem pretēji tam, kā tas notiek masu medijos (un ne tikai) par citiem jautājumiem. It kā tas būtu valsts noslēpums. Ko tur diskutēt, jo Dieva vārds taču nav apstrīdams…
Taču brīnumainākais ir tas, ka Dievs izpilda (protams, ne vienmēr un ne visiem) arī to, ko lūdz Allaham, Jahvem, arī Šamaņa, hotentota, pat kanibāla koka vai citādiem elkiem bez atšķirības, pie kura “dieviņa” lūdzējs vēršas. No ezotēriskā viedokļa galvenais ir tas, ka lūdzējs vēršas pie “sava” Dieva. Var apbrīnot kristīgās un citu reliģiju sludinātājus, kuri ar “putām uz lūpām” cenšas pārliecināt, ka “viņu” Dievs ir vienīgais īstais. Īpaši “nelietīgi” Dieva vārdu valkā kristiešu mācītāji, kuri par Dievu runā, it kā pazītu viņu labāk par savu kabatu. Manuprāt, par Dievu mēs nezinām absolūti neko. Vienīgi saprotam, ka ir kas augstāks, kas visu radījis un regulē.
Beigšu ar tūkstošgadīgā persiešu dzejnieka Omara Haijama četrrindi:
“Mošejās, baznīcās, sinagogās paslēpjas vājie aiz bailēm no elles. Cilvēks, kas Dieva lielumu pazīst, nesēj sev sirdī slikto baiļu un zemības sēklu”.
