Secieši Inese un Nikolajs Barbinjagras šoruden atzīmēs kāzu 14. gadadienu. Pirms 16 gadiem viņi bija divi jauni un iemīlējušies cilvēki — latviete un moldāvs, kuri dzīvi veidoja no nekā.
Secieši Inese un Nikolajs Barbinjagras šoruden atzīmēs kāzu 14. gadadienu. Pirms 16 gadiem viņi bija divi jauni un iemīlējušies cilvēki — latviete un moldāvs, kuri dzīvi veidoja no nekā. Tagad viņi ir triju bērnu vecāki.
“Tas” man patīk
Inese stalto moldāvu puisi nolūkojusi futbola laukumā. Pagastā notikuši sporta svētki, kuros pret vietējiem puišiem futbolu spēlējuši arī viesstrādnieki no Moldāvijas. Inese tolaik beigusi tehnikumu un strādājusi par zootehniķi, Nikolajs bijis celtnieks. “Gājām just līdzi vietējiem puišiem, bet palūkojāmies, kādi izskatās arī ārzemnieki,” atceras Inese. “Viens bija tāds gluži izskatīgs, rādīju draudzenei — “tas”, lūk, man patīk.” Vakarā ballē “tas” uzlūdzis Inesi uz deju, iepazinušies. Nikolajs izrādījies interesants un patīkams sarunu biedrs.
Iepatīkas “zagļu tauta”
Kāzas svinējuši Latvijā, uz tām ieradies arī viens jaunā vīra brālis. Svešā valstī, svešas arī te pieņemtās tradīcijas. Ineses radus gan nekas nav atturējis kāzās ievērot latviskās ieražas, un naktī kāziniekiem nozagti apavi, lai nākamajā dienā prasītu izpirkuma maksu.
Nikolaja brālis no rīta šokā: “Brālīt, kur esi ieprecējies! Kas par tautu, pat kurpes zog!”. Velti Inese centusies svainim ieskaidrot, ka tāda ir tradīcija, viņa sašutumu ilgi neizdevies apslāpēt. Vainīgā “zagle” gan neesot bijusi ar mieru atzīties un piedāvājusi jaunajam radiniekam velteņus. Situāciju glābis kāds kāzu viesis — Latvijā dzīvojošs tautietis, kurš satrauktajam moldāvu puisim izskaidrojis situāciju.
Kurpju meklējumos nokavēta lidmašīna, bet beigās tomēr “zagļu tauta” jaunajam radiniekam iepatikusies, un viņš uz Moldāviju devies tikai pēc nedēļas.
Laulībās piedalās pašu dēls
Nākamajā gadā jaunā ģimene devusies uz vīra dzimteni, lai svinētu kāzas otrreiz. Laulājušies baznīcā Kišiņevā. Pareizticīgajiem tā pieņemts, un Inese piekritusi. Barbinjagru pirmdzimtajam puisēnam Oļegam tolaik bijuši jau četri mēneši, Inesi un dēlu pirms tam arī kristījuši. Šajās kāzās piedalījušies pārsvarā Nikolaja radi. Inesi ģimenē jau pazina, jo viņa Moldāvijā pirmo reizi bija ciemojusies kā Nikolaja draudzene, klāts cienasta galds un ar visiem iepazīstināta.
Vai Moldāvijā jāievēro vēl kādas savdabīgas tradīcijas? “Tās pamazām aizmirstas, un tradīcijas ievēro tikai vecie ļaudis,” stāsta Inese. “Jaunie dzīvo mūsdienīgi, tāpat kā citur pasaulē. Laukos ievēroju vienīgi, ka vīrs visur dodas bez sievas, viņiem tā pieņemts. Neredzēsi sievieti malkojam vīnu bārā kopā ar vīriem. Pilsētā gan ir citādāk.”
Jaunā ģimene izvēlējusies dzīvot Latvijā, kaut Nikolajam dzimtenē ir mantots īpašums. “Te abiem bija darbs, labāk apmaksāts nekā Moldāvijā,” atceras Inese. Nikolajs audzis kuplā saimē, deviņu bērnu ģimenē. Visi brāļi un māsas dzīvo Moldāvijā, viena Čehijā, jo apprecējusies ar šīs valsts pilsoni. Noteikts, ka tēva māju manto jaunākais brālis, bet ne vecākais, kā pieņemts Latvijā. Katru gadu Nikolajs apciemo savējos, pēdējos gados gan neesot bijis. Te raža jāvāc, te nauda citiem mērķiem vajadzīga. “Pēc dzimtenes vīrs gan dažkārt skumst, grib satikt savējos. Kad tur reiz ilgāk ciemojāmies, gan teica — gribu jau mājās, uz Latviju.”
“Kur manas zeķes?”
Nikolajs jau labi apguvis latviešu valodu, bet ar visiem kautrējoties runāt akcenta dēļ. Pirmais jaunā vīrs pateiktais teikums esot bijis: “Kur manas zeķes?”. Bērni — Oļegs (13 gadu), Viktorija (10) un Rainers (2) — kopš mazotnes zina divas valodas, latviešu un krievu. Vecākajam dēlam Nikolajs pamazām mācot arī savu dzimto valodu. Kad Viktorijai mazai jautājuši, kas viņa ir pēc tautības, latviete vai moldāviete, mazā pārliecinoši teikusi: “Krieviete!”. “Tagad gan bērni uzsver, ka esot pilsoņi,” smej Inese.
Inesi un Nikolaju (savējiem viņš ir Koļa) pazīstu jau sen, viņi šķiet tik līdzīgi raksturā. Abi jautri un atraktīvi, kopā sporto, kaut tagad retāk, apmeklē pasākumus, viņu sabiedrībā nekad nav garlaicīgi. Viņiem piemīt laba humora izjūta, arī tad, kad zvanu, lai sarunātu interviju, Inese smej: “Es jau apprecējos mīlestības, nevis naudas dēļ, tāpēc nekā interesanta pastāstīt nevaru.”
