Lieldienās pirms 70 gadiem kāzas svinēja Marija un Pēteris Kokini.
Lieldienās pirms 70 gadiem kāzas svinēja Marija un Pēteris Kokini. Nu abi guldīti smiltainē, bet atmiņās dalās viņu meita seciete Gunta Bogdanoviča.
Laulība, kura 1932. gadā noslēgta zilo ezeru zemē Latgalē, Līksnas pagastā, tomēr bijusi nevienlīdzīga un neilga. Pēteris bija 15 gadu vecāks par Mariju. “Māte apprecējās ļoti jauna. 24 gadi tiem laikiem bija pāragri, lai dotos laulībā,” stāsta Gunta Bogdanoviča. “Viņi iepazinās Rīgā. Jaunieši pirmskara gados tāpat no laukiem bēga uz lielpilsētu labākas dzīves meklējumos.”
Jaunā Rīgas 1. slimnīcas medicīnas māsa iepatikās turīgajam polim Pēterim, un drīz Lieldienas viņiem kļuva par dubultiem svētkiem. Meitas Guntas piedzimšana jaunās ģimenes dzīvē bija skaistākais brīdis. “Piedzimu gandrīz pie Brīvības pieminekļa. 15. maijā tur rīkoja plašu pasākumu, un māte taču nevarēja, ja visu savām acīm neredzēja,” stāsta Gunta.
Kokinu ģimene laulībā nodzīvoja tikai piecus gadus — pārāk dažādi bija Marijas un Pētera uzskati par dzīvi. Sākās karš, un Pēteris pārcēlās dzīvot uz Seci, drīz šurp atbrauca arī Marija un mazā Gunta. “Vecāki arī pēc šķiršanās mācēja draudzīgi sadzīvot. Tēvs brauca ciemos, un vislielākās dāvanas man tika tieši Lieldienās,” atceras Guntas kundze. “Obligāts cienasts šajos svētkos bija pilns grozs ar olām.”
Lieldienas Guntas Bogdanovičas atmiņā palikušas ar saulainiem rītiem, izplaukušu bērza zaru vāzē, spodrību un tīrību visapkārt: “Lieldienās cepām pīrāgus, krāsojām olas un gaidījām draiskās izdarības. Dzīvojām Seces stacijā. Tur kaimiņi kopīgi gatavoja stipras un lielas šūpoles, kurās katru kārtīgi izšūpoja. Par šūpošanu deva olu. Arī man kabatā tā bija, bet es savu nevienam neatdevu — biju skopa, tāpat kā tēvs.”
Pirmslieldienu vakarā visi devās uz pirti netālajos “Krieviņos”. “Zirga pajūgā braucām cauri silam atpakaļ, un Lieldienu noskaņu man vienmēr rada atmiņā saglabājusies aina: no purva ceļas migla, un apkārtni pieskandina mātes skanīgajā balsī dziedātās dziesmas,” atceras Guntas kundze. “Māte prata skaistumu uzturēt. Šodien man tā visa ļoti pietrūkst.”
