Tikšanās ar interesantiem cilvēkiem ir viena no Aizkraukles novada uzņēmēju kluba tradīcijām. Pagājušajā nedēļā uz Aizkraukli bija aicināts populārā raidījuma “Kas notiek Latvijā?” vadītājs Jānis Domburs.
Tikšanās ar interesantiem cilvēkiem ir viena no Aizkraukles novada uzņēmēju kluba tradīcijām. Pagājušajā nedēļā uz Aizkraukli bija aicināts populārā raidījuma “Kas notiek Latvijā?” vadītājs Jānis Domburs.
“Te šodien esmu citā formātā — nevis es uzdodu jautājumus, bet jūs jautājat man,” atzīst Jānis Domburs. Tik daudz uzņēmēju sastapt vienuviet var tikai tad, ja uzaicina kādu tik populāru personību — pārliecināts Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme.
Aktuālais plānus pabīda malā
Visus, protams, interesē, kā top raidījums “Kas notiek Latvijā?”, kādas ir tā aizkulises. Tēmu, par kurām diskutēt, Dombura kungam esot vairāk nekā nedēļu gadā.
— Ir tā sauktais garais saraksts ar plānotajām tēmām. Paralēli — “ekstrēmie”, neparedzētie notikumi, par kuriem nevar nerunāt tieši tajā brīdī. Tad plānotās tēmas pabīdu malā, — stāsta Jānis. — Tēmu vienmēr izvēlos pats. Gribētos jau mazāk tīrās politikas, bet dzīve to pieprasa. Kaut kā cenšos sabalansēt. Vienīgā joma, kuru lieku mierā, ir kultūra. Tā man šķiet pārāk specifiskas zināšanas un prasmes prasoša tēma.
Bez personiskiem sakariem grūti
Savs stāsts ir par raidījuma dalībnieku izvēli. Atlase ir liels darbs. Daudzi atsakās. Piemēram, vairākkārt atteicis un Dombura raidījumā nekad nav piedalījies akadēmiķis Jānis Stradiņš. Pat bez īpašiem argumentiem, atrunājoties ar aizņemtību.
Bez personiskiem sakariem, kuri aizsākti jau iepriekšējos darba gados, būtu grūti. Savlaik Domburs rakstījis aprakstus par populāriem un skandaloziem cilvēkiem — Karginu, Meļņiku, Lembergu, jo ar laikraksta “Diena” žurnālistiem viņi tad nevēlējās runāt. Tagad viņi neatsaka Domburam arī televīzijā, jo redz, kādu spēli viņš spēlē, ka tā nav kāda angažēta, bet gan atklāta. Lai Domburam neuzdotu jautājumu, par cik viņu var nopirkt, brīvžurnālists Latvijas televīzijā panācis pietiekami augstu honorāru un var justies materiāli neatkarīgs.
Jāņa Dombura princips žurnālistikā ir: “Kauties tā, lai ar tevi runā.”
Arhīvam sava istaba
Katram raidījumam Jānis Domburs rūpīgi gatavojas. Tas arī jūtams, vērojot diskusiju. Dažās dienās pamatīgi sagatavoties nevar. Jāizlasa daudz materiālu, jāizpēta dažādi dokumenti.
Jānim ir personiskā rakstu un dokumentu kartotēka, savs arhīvs. Lai to pārskatāmi izvietotu, viņš šim nolūkam dzīvoklī izremontējis un iekārtojis speciālu telpu.
Vai tik liela apjoma darbā var iztikt bez palīgiem? Domburs strādā viens. Pats algo tikai vienu asistenti organizatoriskiem un “papīru” darbiem. Protams, ja žurnālistam būtu savs birojs, varētu “izcelt” daudz vairāk faktu, pierādījumu, argumentu, bet pagaidām tāda plaša izvēršanās nav plānota.
Var sagaidīt provokācijas
Daudzi mēģina salīdzināt Dombura raidījumu ar slaveno Poznera šovu Krievijas televīzijā. Tiem ir daudz kas kopīgs, taču Poznera raidījuma laikā studijā piedalās arī sabiedrības pārstāvji un jautājumus tiešajā ēterā uzdod skatītāji. Kāpēc tas nenotiek Dombura raidījumā?
Jānis Domburs par to ir domājis, tomēr secinājis, ka tas būtu par traku. Uzmanība studijā jau tā jākoncentrē maksimāli, bet, ja vēl būtu viesu diskusijas jāsabalansē ar skatītāju jautājumiem, vadītājs vienkārši “sajuktu prātā”. Turklāt var gadīties provokatīvi jautājumi, safabricētas lietas, kuras nepārbaudītas izskanēs ēterā. Lai paralēli strādātu ar skatītājiem un auditoriju studijā, nepieciešams liels skaits darbinieku, un Poznera kungam tādi palīgi ir.
“Es pats esmu partija!”
Aizkrauklieši jautāja, vai Dombura kungs apzinās, ka viņam pieder liela vara?
— Relatīvi. Jo lēmumus es nepieņemu. Sāpe ir par to, ka izskan daudzas lietas, bet tālāk tās netiek attīstītas. Ļoti gribētos pašam to darīt, bet fiziski nav pa spēkam. Tas nerada pārliecību par varu.
Aizkraukles uzņēmēji gribēja zināt, vai Domburs vēlēšanās piedalās un varbūt pats kādreiz dibinās savu partiju? Vēlēšanās viņš šad tad piedaloties gan, bet par partiju… — Es pats esmu partija! — atjokoja žurnālists.
— Kāda ir sajūta, ja kādu “iedzenat stūrī”? — viesim jautāja.
— Tas nav mans pašmērķis. Darbs studijā ar sešiem, astoņiem cilvēkiem ir mans modelis, kā publiski attīstīt demokrātiju. Atklāšu savu taktiku: es darbojos pēc dubultstandarta — pret amatpersonām esmu prasīgāks, pret nevalstisko organizāciju pārstāvjiem — “maigāks”. Morāli lasu tikai politiķiem.
Aizkraukliete Ligita Silaraupa gan atklāja, ka, pirmo reizi piedaloties raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, viņa no Dombura ļoti baidījusies.
Domburs kļuvis par secieti
Raidījuma “Kas notiek Latvijā?” vadītājam Jānim Domburam kopš šī gada ir pavisam lietišķa saistība ar Aizkraukles rajonu, konkrēti — ar Seces pagastu. Meklējot Latvijā kādu nomaļu lauku sētu, kur atpūsties pēc Rīgas burzmas, viņš Seces pagastā nopircis kāda paziņas mantoto īpašumu. Kādreiz cerot to atjaunot, iekopt.
Tiem, kas domā, ka Domburs ticis pie ekskluzīva zemes gabala Daugavas krastā, varu atklāt (to stāstīja Seces pagastā un neslēpa arī pats Domburs — aut.): nekā tamlīdzīga! Zeme ir tālu no upes, māja — veca un sašķiebusies. Šovasar daudz laika un naudas vajadzējis, lai zemes gabalu nopļautu un tas neieaugtu krūmos un nezālēs. Turpmāk Jānis Domburs plāno iesniegt projektu kādam no Eiropas Savienības fondiem, lai iegūtu līdzekļus lauku ainavas veidošanai.
