Dzimšanas diena kurmenietim Aigaram Krēgeram ir oktobra beigās, turklāt šoreiz īpaša, jo apaļš pusgadsimts ir ievērojams skaitlis, tomēr ģimene svinības rīkos decembrī.
Robežsardzē 17 gadu
Aigars Krēgers kopš 1987. gada sevi sauc un arī izjūt kā kurmenieti. Dzimtā puse, kur senču saknes, bet nav būts ilgus gadus, ir Latvijā slavenākās jostas izcelsmes vieta Lielvārde. Mācījies Kaibalā, vidusskolu beidzis Jaunjelgavā. Pēc vidusskolas absolvēšanas Aizkrauklē astoņdesmito gadu sākumā apguvis metinātāja arodu.
“Ja teiktu, ka nevienu minūti šajā profesijā neesmu strādājis, tas varbūt būtu pārspīlējums, tomēr metināšana mani nesaistīja,” atzīst
Aigars. “Tas darbiņš tolaik augstu kotējās, varēja labi nopelnīt, tomēr nemaz nebija man pie sirds. Vairāk saistīja militārā joma, kurā esmu nostrādājis 17 gadu. 1991. gadā formēja robežsardzi, un biju tajā no pirmsākumiem līdz 2008. gadam, kad devos izdienas pensijā.”
Šobrīd Aigars strādā apsardzē Rīgā, tāpēc liela daļa laika tiek pavadīta ārpus mājām.
“Kādreiz apsvēru iespēju braukt uz ārzemēm, taču morāli man to izdarīt būtu grūti,” saka Aigars. “Mājas ir šeit, Kurmenē, arī Latvijas mērogā dzīvesvietu nemainītu. Sievai ir darbs Vallē, viņa strādā par pārdevēju. Esmu šeit pieradis, te ir forši cilvēki un skaista daba.”
Izvēlas nelaimīgu skaitli
Toreiz vēl jaunjelgavietis Aigars un kurmeniete Roze iepazinās Rīgā. Puisis atgriezies no dienesta un nolēmis zināšanas un prasmes papildināt konditorejā, bet Roze tajā pašā skolā mācījās par kulināri.
“Šogad 13. jūnijā mums apritēja 27. kāzu gadadiena. Mazliet tā bija spīts, kas jaunībā lika izvēlēties kopīgas dzīves sākšanai skaitli, par kuru daudzi saka — nelaimīgs. Nu, nav tas nelaimīgs cipars!” Ģimenē izaudzinātas divas meitas un divi dēli. Izvēloties profesiju, abi dēli ietekmējušies no vecākiem. Vecākais dēls Elvijs ir pavārs un strādā savā profesijā, bet jaunākais Jānis ir policists. Jaunākā meita Annija Paula vēl mācās Valles vidusskolā, savukārt vecākās meitas Kristīnes ģimenē gaidāms priecīgs notikums, kas Aigaru un Rozi iecels vecvecāku godā. “Runa ir par mazmeitu, bet ko tur var zināt,” pasmejas Aigars.
Bija kopīgs sapnis
Jaunākā meita Annija Paula skolas gaitas sāka Kurmenē, bet pirms vairākiem gadiem mācību iestādi slēdza. Kopš nav skolas, ciemats kļuvis pavisam kluss. “Vasarās vēl nekas, bet ziemā šeit ir diezgan bēdīgs skats uz dzīvi. Cilvēku paliek mazāk, jaunie projām. Kad Atmodas laikā braucām uz barikādēm Rīgā, kaut ko mēs gribējām citādi. Gribējām, lai mūsu bērniem ir citāda, labāka dzīve, iespējām piepildīta. Bet ir sanācis, kā sanācis. Biju barikādēs Vecrīgā, arī pie televīzijas torņa. Bail nebija. Gaisotne tur bija tāda smaga, nospiedoša. Tomēr bija kaut kāds mērķis visiem, bija sapnis,” domīgi teic kurmenietis. Jubilārs stāsta, ka Latvijas vēstures melnākais posms viņam bija zināms kopš bērnu dienām.Vecāmāte stāstījusi par izvešanu, jo represijas skāra arī viņus — 1949. gadā, kāda zinātāja brīdināti par gaidāmo likteni, aizbēga uz Lietuvu un atgriezās tikai pēc vairākiem gadiem. Lai gan tas, kā viss Latvijā izvērsās pēc Atmodas, nav gaidītais un cerētais, Aigars tomēr sevi sauc par “mazliet patriotu.”
Svinēs visi kopā
Lielā kaislība, kam kurmenietis velta lielu daļu brīvā laika, ir mežs. “Tas ir tas, ko vienmēr gaidu — iespēju būt dabā. Jau decembrī man uznāk “depresija”, jo šajā laikā mežā īsti nav, ko darīt, jāgaida, līdz nokusīs sniegs. Varu dienām klejot pa mežu, patīk arī ogot un sēņot. Taču ogu spainis vai sēņu grozs nav vissvarīgākais. Mežā cenšos doties viens, jo savam laikam un vaļaspriekam vēlos būt noteicējs, pavadīt tur tik ilgu laiku, cik vien vēlos. Vaļasbrīžos patīk arī kaut ko uztaisīt no koka.”
Svinamajās dienās Krēgeri cenšas būt visi kopā. Tā arī ir vislabākā dāvana, kas rada labsajūtu, ko nevarētu panākt nekādas ekskluzīvas, dārgas lietas. Šoreiz Aigars savu jubileju, kas ir oktobra beigās, svinēs decembrī. Jo rudenī un ziemā Krēgeru saimē ir īsts jubileju birums — vecākajam dēlam dzimšanas diena ir 15. novembrī, vecākajai meitai — 25. novembrī, jaunākajam dēlam 8., bet Rozei 10. decembrī. “Tad arī visi kopā nosvinēsim,” noteic Aigars. ◆
