Secietes Initas Vanagas siltumnīcā izaudzis ražens kabacis. Tas lieliski paslēpies starp tomātiem, un saimnieki to pamanījuši vien tad, kad kabacis bijis jau pieklājīgā augumā.
Seces pagasta “Lakstīgalu” māju saimniece Inita Vanaga stāsta, ka lauku mājās saimnieko kopā ar dēlu Juri un stādiņus sev audzējot paši. Arī šis kabacis izaudzis no sēkliņas. Tas iestādīts siltumnīcā blakus tomātiem. Vasarā, ražu vācot, kabacis lapotnē neesot pamanīts. “Vienā dienā sev par pārsteigumu ieraudzīju — kabacis izaudzis tik garš, ka prieks skatīties,” stāsta Inita. “Vaicāju arī dēlam, un viņš saka, ka iepriekš neesot pamanījis, vai kabacim vispār kāds auglis aizmeties. Abi to pamanījām tikai tik milzīgu.”
Kopā ar saimniekiem izmērām kabaci — tas ir tieši metru garš un apmēram 35 centimetri apkārtmērā. Kabacis atbalstījies pret zemi, un saimniece novieto tam apakšā dēlīti — varbūt augs vēl garāks. “Te jau tāpat pieciem cilvēkiem pietiks,” nosmej saimnieces brālis. Inita bilst, ka tagad jāsargā lielais kabacis no salnām, bet tas esot pārāk skaists, lai apēstu, varbūt jāmēģina saglabāt piemiņai.
“Mūsmājās ik gadu dārzā vai siltumnīcā izaug kaut kādi brīnumi,” stāsta Initas kundze. Pagājušajā gadā bijis tomāts kā zaķēns, ar vienu nokārtu ausi. Iepriekšējos divus gadus bijušas pat anatomiskas izvirtības — nosmej viņa. Vedusi uz darbu, un kolēģi Jēkabpils slimnīcā smējuši: “Tas, ko tu tur ēd, kaut ko atgādina!” Bijuši gan sievietes, gan vīrieša orgāni. “Man pat nobildēts — 29 centimetri,” nosmej medicīnas māsiņa. Kolēģi gan bilduši: lai kaut ko tādu izaudzētu, droši vien viņa speciāli augļus nosienot. “Tā gan neesmu darījusi — atzinos. Tad darbabiedri teica: nu, Inita, kaut kas tāds var izaugt tikai tavā dārzā!” nosmej viņa.
“Lakstīgalās” savulaik izaudzis arī sirds formas kartupelis un interesants gurķis. “Ik pa laikam mums te ir interesantas lietas,” saka Inita Vanaga. ◆
