Neārstēties ir noziegums, strikta savos spriedumos ir Gunta Kirvelaite, Tuberkulozes un plaušu slimību valsts centra direktora vietniece ambulatorajā darbā.
Neārstēties ir noziegums, strikta savos spriedumos ir Gunta Kirvelaite, Tuberkulozes un plaušu slimību valsts centra direktora vietniece ambulatorajā darbā.
Slimība nešķiro
Tuberkulozes slimniekam Latvijā nav sejas, secina žurnālisti seminārā, kas bija daļa no Starptautiskās tuberkulozes un plaušu slimību asociācijas Eiropas reģiona kongresa Rīgā. Par savu atveseļošanās pieredzi plašāk stāsta Tatjana Tomsone, kas ir uzveikusi gan parasto, gan multirezistento tuberkulozi, apprecējusies, kļuvusi divu bērnu māte. Bet viņa drīzāk ir izņēmums, nevis likumsakarība. Lai arī izveseļošanās ir pilnīga, ar savu stāstu sabiedrībā nav atklājies arī Saeimas deputāts, kurš pārslimoja tuberkulozi pirms pāris gadiem. “Toreiz man zvanīja ārsts no Saeimas — ārprāts, ārprāts, ko nu darīt? Atbildēju, ka nav iemesla tādam satraukumam. Vienkārši visiem deputātiem bija jāveic rentgenogrammas, tāpat arī deputāta tuvākajiem. Atklājās, ka saslimušas arī divas no deputāta biroja darbiniecēm,” stāsta Tuberkulozes un plaušu centra vadītājs Jānis Leimans. Turklāt svarīgi bija veikt tieši rentgenogrammas, nevis vienkāršu caurskati, lai ir dokumentāls apliecinājums par plaušu stāvokli pārbaudes brīdī. Ja pēc kāda laika saslimtu vēl kāds, ārstam varētu pārmest, ka caurskate veikta pavirši.
“Ārsti nereti neatpazīst tuberkulozi, jo ir stereotips, ka tā ir bezpajumtnieku, alkoholiķu slimība. Rentgens uzrāda klasisku tuberkulozi, bet — skolotājai taču nevar būt! Bet ar tuberkulozi var inficēties jebkurš, tāpat arī saslimt,” norāda Lī Reihmans, Pasaules tuberkulozes institūta direktors. Parasti tad tiek ārstēts netipisks plaušu karsonis, lietotas vienas antibiotikas, otras, kas nepalīdz, jo īstā problēma un simptomu cēlonis ir tuberkuloze. Ielaista tuberkuloze ir bīstama gan pašam slimniekam, gan apkārtējiem — bacilārs slimnieks klepojot un šķaudot aplipina arī citus. J. Leimans min piemēru, kad novēloti tuberkulozi konstatēja 21 gadu vecai meitenei — viņa bija krupjē. “Viņai bija arī smags diabēts, smaga tuberkuloze, meitene mēnesi gulēja reanimācijā, bet beigās izķepurojās. Tomēr, cik cilvēkus viņa paspēja aplipināt, joprojām ir noslēpums.”
Statistika liecina, ka ar tuberkulozi inficēts ir katrs trešais pasaules iedzīvotājs, taču dzīves laikā saslimst tikai 10—15 procentu no inficētajiem. Galvenā riska grupa ir cilvēki, kuri ir ciešākā saskarsmē ar inficētajiem un ar pazeminātu imunitāti: triecienu organisma aizsargspējām dod gan ilgstošs stress, gan alkohola lietošana, gan hroniskas slimības un nepilnvērtīgs uzturs.
Neizpratne situāciju pasliktina
“Tas ir zināms paradokss — tiklīdz cilvēks sāk ārstēties, viņam it kā tiek uzlikts zīmogs “slims ar tuberkulozi”, bet tieši tajā brīdī viņš vairs nav bīstams apkārtējiem. Ja viņš ievēros ārstu norādījumus, palīdzēs ārstēšanai, viņš izveseļosies. Tuberkuloze ir ārstējama,” uzsver G. Kirvelaite. Pēdējos gados samazinās to cilvēku skaits, kas izvairās no ārstēšanās — tādu ir apmēram seši procenti. Līdz ar jaunas ārstēšanas stratēģijas ieviešanu vairs nav jāpavada stacionārā tik ilgs laiks kā iepriekš, atsevišķos gadījumos tās var būt pat pāris nedēļas vai mēneši. Pēc tam ārstēšanās turpinās ambulatori — no rīta pacients ierodas pēc zālēm un var doties uz darbu vai citās nepieciešamās gaitās. Taču ambulatorais ārstēšanas posms ir garš, svarīgi to izturēt līdz galam. Ja tas nenotiek, tuberkulozes baktērija kļūst izturīga pret zālēm — rezistenta. Līdzīgi baktērija “pierod” pie antibiotikām, ja ārsts tās lieto citu slimību ārstēšanā, nezinot, ka pacientam ir arī tuberkuloze.
“Mūsdienās mediķi izdala multirezistento jeb MDR tuberkulozi un plaši rezistento jeb XDR tuberkulozi, kur izārstēšanas prognozes jau ir ļoti vājas. Latvijā ir mūsdienīga laboratorija, kas palīdz ātrāk un precīzāk diagnosticēt tuberkulozes veidu, piemeklēt ārstēšanu,” stāsta J. Leimans. “Ja bojājumi nav lieli, var ķirurģiski izgriezt inficētās plaušu vietas, turklāt Latvijā to var izdarīt, neatverot krūšukurvi, bet līdzīgi kā laparaskopijā — pa dažiem sīkiem griezumiem. Līdz ar to operācija nav tik traumējoša un atveseļošanās notiek ātrāk un mazāk sāpīgi.”
Tuberkuloze ir ārstējama infekcija, ja vien tā ir savlaikus diagnosticēta. “Ja cilvēks līdz ārstam nokļūst, ja viņam ir vēlme būt veselam, viss būs kārtībā. Diemžēl ģimenes ārsti visus cilvēkus neaptver, ir tādi, kurus ar ielaistu tuberkulozi atved “no ielas”,” secina G. Kirvelaite. Viņa uzskata, ka liela nozīme cīņā ar tuberkulozi un izglītošanā ir arī sociālajiem darbiniekiem un Sarkanajam Krustam.
***
Tuberkuloze neatkāpjas
Informē Aizkraukles poliklīnikas plaušu tuberkulozes slimību ārste Anda Šurpicka:
— Tuberkulozes slimniekus Aizkraukles rajonā ārstēju jau deviņus gadus. Vispārējā uzskaitē ik gadu ir no 400 līdz 500 pacientu, kuri tuberkulozi jau pārslimojuši, taču tā var atkārtoties, tāpēc šie cilvēki regulāri jāpārbauda.
Jaunie jeb aktīvie pacienti pērn bija 26. Viņi ārstējās gan stacionārā, gan ambulatori. Šogad no jauna reģistrēts 12 slimnieku. Katru gadu no tuberkulozes Aizkraukles rajonā nomirst divi, trīs cilvēki. Šogad neviens pacients nav miris.
***
* Tuberkuloze ir gaisa pilienu infekcija līdzīgi kā gripa.
* Persona, kura ir inficējusies, ne vienmēr saslimst. Tas atkarīgs no imūnsistēmas.
* Tuberkulozi diagnosticē, veicot krēpu analīzi un rentgenogrammu.
* Tuberkuloze lielākoties skar plaušas, bet var būt arī citos orgānos — jebkur, izņemot matus un nagus.
* Liela nozīme ārstēšanas procesā ir pacienta tuvinieku, draugu, sabiedrības atbalstam un sapratnei.
