Pašreizējo sešu novadu kopskaitā 78 deputātu vietā teritoriāli tikpat lielā jaunajā Aizkraukles novadā par visu lems vien 19 galvas. Būs vēl būtiskāk, kas tiem 19 ir “zem cepures”, jo tieši no viņiem būs atkarīga reformas veiksme — spēcīgs centrs un vienlaikus visa novada līdzsvarota attīstība.
Uz 19 deputātu krēsliem ir 168 tīkotāji no 10 kandidātu sarakstiem. Taču man grūti nopietni uztvert tīkotājus, kas pat nespēj piedāvāt kandidātus pilnam domes sastāvam. Ja nav pat plānots aizpildīt domes sastāvu, atliek secināt, ka liste tapusi ar mērķi nevis cīnīties par ietekmi domē, bet pajaukt gaisu jeb vien līdera iedabūšanai krēslā.
Potenciālie pastarīši
Pārsvarā latviskajā vidē rast balotēties gribošus kandidātus tiešām varētu būt grūti kreisi, vienlaikus bieži promaskaviski, orientētiem politiskiem spēkiem. Neskatoties uz īso (9 kandidāti) un kopumā neizteiksmīgo sarakstu, sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” līderim Nikolajam Sokolam ir izredzes iekļūt jaunvēlamajā domē. Pirmkārt, tāpēc, ka mazākumā esošie tā saukto krievisko partiju virzienā orientētie vēlētāji gribēs tomēr balsot par savējiem. Otrkārt, Sokols ir pašreizējās Aizkraukles novada domes deputāts — tātad atbilstošajam elektorātam jau zināms un sevi, iespējams, viņu acīs pierādījis.
Arī pustukšajā (12 kandidāti) un līdzīgi neizteiksmīgajā Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas sarakstā uzmanību kas piesaista. Pirmais numurs — Jenss Zvirgzdgrauds, Eiropas Reģionu komitejas Reģionu attīstības, inovāciju un digitālo tehnoloģiju politikas speciālists. Amats skan svarīgi. Partija ar senāko vēsturi Latvijas politikā. Par Zvirgzdgrauda kunga pienesumu Latvijai no Briseles gaiteņiem gan neko neesmu dzirdējis. Publiskajā telpā ceļo vien dažas Jensa svaigas publikācijas, kurās spriedelēts par mūsdienu ekonomikas digitalizāciju. Uzmanības vērts ir fakts, ka Zvirgzdgrauds nesen bijis politisko simpātiju pretējā pusē. Proti, tagad sociāldemokrātiski jeb kreisi noskaņotais Jenss 2010. gada Saeimas vēlēšanās kandidēja no labēji orientātās nacionālistu partijas “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”.
Krievisko elektorātu tēmējošo partiju vidū atzinību pelnījusi Latvijas Krievu savienība. Odiozās Tatjanas Ždanokas domubiedriem ir kandidāti pilnam domes sastāvam un rezervisti. Līdere Ludmila Ušakova ir līdzšinējā Aizkraukles novada domes deputāte un partijā ievērību guvusi politiķe, valdes locekle. Pēdējās Saeimas vēlēšanās viņa bija LKS pirmais numurs Zemgales vēlēšanu apgabalā, bet 2019. gadā kandidēja arī uz vietu Eiropas Parlamentā. Ļoti ticams, ka saraksta vismaz skaitliskā nopietnība un līderes personība spēs Ušakovai un, iespējams, vēl kādam nodrošināt mandātu.
Bet vai kreisi orientēto partiju uz šaurās taciņas nav parāk daudz un vai, dalot salīdzinoši mazskaitlīgā elektorāta balsis, tās viena otrai nepatraucēs sasniegt nepieciešamo 5% balsu skaitu?
Pilnu kandidātu (17) sarakstu nav spējusi piedāvāt arī Latvijas lielās politikas nesenā haizivs, nu opozīcijā nonākusī Zaļo un Zemnieku savienība. Listē vairāku esošo pašvaldību deputāti un darbinieki, iestāžu un uzņēmumu vadītāji, pat izbijuša ministra brālis, bet… nav smagsvaru. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās ZZS labākos rezultātus guva Kokneses novadā. Taču nu partijas listē koknesiešu vairāk nav, kā ir. Vai partijai lojālie Kokneses novada ļaudis balsos par svešiniekiem? Drīzāk jau uz ievēlēšanu var cerēt kāds no jaunjelgaviešiem vai aizkraukliešiem, ja ZSS pārvarēs 5% robežu.
Bet Dies’ ar tām Saeimas opozīcijas partijām! Lietas tāpat grozīs citi. Amizantāks ir fakts, ka cienījamu sarakstu nav spējušas savākt arī dažas pašreizējās Saeimas varas partijas.
Skrīveru novada līdz šim šķietami bezpartijiskie deputāti nu metušies dažādu politisko spēku apkampienos. Divi kļuvuši par KPV LV un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) sarakstu lokomotīvēm. Attiecīgi Udo Pērsis un Jānis Brokāns. Kandidātu abām listēm knapi pāri pusei: KPV LV — 11, JKP — tikai 10. Vai tas, ka šo partiju sarakstos ļaudis nesteidz balotēties, nozīmē, ka vien dažus gadus pēc spožām Saeimas vēlēšanām jau trūkst atbalsta tautā? Par pa vīlēm irstošo KPV LV nebūtu jābrīnās, jo Kaimiņa—Gobzema skaļā sāga un citi skandāliņi nevarēja neatstāt iespaidu. Bet JKP? Nu, ir jau arī tur bijis ne viens vien teātris. Lielas cerības abu politisko spēku kandidāti, manuprāt, var nelolot.
Plašāk mazpazīstamā reģionālā partija “Apvienība IEDZĪVOTĀJI” pašreiz ir pārstāvēta vien Ikšķiles, Ogres un Preiļu novadu domēs. Zināmākais politiķis ir Radio SWH agrākais joku plēsējs Ufo jeb Kaspars Upacieris. Mūsu gadījumā tāda neretiešu—aizkraukliešu liste, kurā iemaldījušies daži pļaviņieši. Arī Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Vidzemes partijas biedrs Andris Ambainis. Visticamāk, Ambaiņa kungam kaut kas galīgi nav pa prātam tā saukto PARistu un Vidzemes partijas savienībā. Bet kā ar morāli — būt vienā partijā, vēlēšanās startēt pie citiem? Smagsvaru šim sarakstam nav, taču, manuprāt, kādus krēslus apvienība var iegūt. Daudzi neretieši var nobalsot par savējiem.
Līderu trijnieks
Vietējās politikas smagsvari ir koncentrējušies trijos sarakstos, kas, domājams, arī sadalīs jaunā Aizkraukles novada domes deputātu vietu vairākumu.
Visiespaidīgāk izskatās “Latvijas attīstībai”/Vidzemes partijas liste. Pirmie trīs numuri ir triju esošo pašvaldību vadītāji. Leons Līdums, Vidzemes partijas valdes loceklis un Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs, ar vairāk nekā desmit gadu stāžu. Dainis Vingris, pēdējo desmit gadu Kokneses novada mērs, kurš janvārī negaidīti no premjera “Jaunās Vienotības” pārmetās zem “Latvijas attīstībai” jumta. Andris Zālītis — divu pēdējo sasaukumu Skrīveru pašvaldības vadītājs. Plus vesela rinda ar Pļaviņu, Jaunjelgavas, Neretas un Skrīveru novada esošajiem deputātiem un dažāda līmeņa vadītājiem. Atliek vien minēt, cik lielu jaunās domes pīrāgu šie ļaudis spēs nokost.Smagsvariem ne tik pārbagāts, bet visāda līmeņa vadītājiem piesātināts ir arī “Jaunās Vienotības” saraksts. Lokomotīves lomā — Pļaviņu novada vadītājs Aigars Lukss. Šī saraksta veiksme, manuprāt, vairāk nekā iepriekš vētītās trīs priekšsēžu listes izredzes būs atkarīga no tā, kā iedzīvotāji būs novērtējuši Kariņa valdības kovidkrīzes vadības rīcību. Spēcīgu, teju visiem zināmu personību ziņā JV saraksts gan zaudē trīs mēru apvienībai. Iepriekšējās vēlēšanās JV vislabākie rezultāti bija Jaunjelgavas novadā, taču šobrīd sarakstā jaunjelgaviešu, šķiet, nemaz nav.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-‘‘Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” saraksts savā ziņā ir līdzvērtīgs JV listei. Viens, toties spilgts līderis, par devumu Tautas frontes laikos ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotais Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks. Kā daudzi pieredzējuši pašvaldību vadītāji, viņš, šķiet, nereti meklē politisko izdevīgumu. Partijisko piederību mainījis vairākkārt. 2018. gadā pameta Vienotību, kuras saraksta galvgalī guva spožu uzvaru iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, un atgriezās nacionāļu rindās. Kas nav mazsvarīgi, ietekmīgs vīrs arī Latvijas Pašvaldību savienībā.
Kāpēc svarīgi ir smagsvari? Pirmkārt, jau amatos pabijuši politiķi, ja vien nav gadījies sašmucēties, priekšvēlēšanu periodā var lepoties ar jau izdarīto, bet jaunpienācēji var tikai solīt, ka viss būs citādāk un labāk. Otrkārt, smagsvari un viņu darbi zināmi arī ārpus savu pašreizējo novadu teritorijas, un tā ir ievērojama priekšrocība. Treškārt, aiz smagsvariem ir ne tikai politiskās partijas vārds, bet arī naudas maks priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņiem. Ceturtkārt, pieļauju, liela daļa no vēlētājiem, kuri tiešām aizdodas līdz urnām, ir līdzšinējie pašvaldību visdažādāko struktūru darbinieki, esošo dažāda līmeņa vadītāju radi, draugi, pietuvinātie, kuriem svarīgi, lai savējais atkal būtu pie lemšanas un darīšana.
* Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar “Staburaga” redakcijas nostāju.
