Valles pagasta lopkopjus tikties aicināja Valmieras piensaimnieku kooperatīvs “Jaunais piens”. Zemniekiem bija iespēja uzzināt, kāpēc kooperatīvs izveidots un kā tas darbojas, kā arī apsvērt iespēju iestāties tajā.
Valles pagasta lopkopjus tikties aicināja Valmieras piensaimnieku kooperatīvs “Jaunais piens”. Zemniekiem bija iespēja uzzināt, kāpēc kooperatīvs izveidots un kā tas darbojas, kā arī apsvērt iespēju iestāties tajā.
Kooperatīvs dibināts pagājušā gada nogalē. Tajā ir 17 biedru, taču pienu nodošanai Valmieras un nedaudz arī Smiltenes piena kombinātam šobrīd savāc tikai no astoņiem. Pārējiem kooperatīva dalībniekiem pagaidām ir saistības ar citiem piena pārstrādes uzņēmumiem.
Vairāk interesentu Bauskas rajonā
Tikties ar “Jaunā piena” dibinātājiem un vadītājiem bija ieradušies vairāk nekā 20 interesentu. Lielākā daļa bija no Bauskas rajona, daži no Neretas, Pilskalnes un Valles. Tieši Bauskas rajona lopkopji izrādīja lielāko interesi par kooperatīva darbību un iespēju sadarboties. Acīmredzot viņiem ar uzņēmumu “Bauskas piens”, kuram nodod izslaukto, ir lielākas problēmas nekā Aizkraukles rajona zemniekiem ar saviem piena pārstrādes uzņēmumiem.
Lopkopji no Vecumniekiem un Bārbeles sūdzējās, ka naudu par pienu nav saņēmuši vairākus mēnešus, piena iepirkuma cena nav pastāvīga, bieži nesakrīt piensaimnieka un piena pārstrādes uzņēmuma analīžu rezultāti. Bauskas rajona piensaimnieki grib meklēt citu pircēju. Pēc tikšanās šādai rīcībai bija gatavi arī daži Neretas un Pilskalnes piensaimnieki.
Bebrēnieša pienu vedīs uz Valmieru
Savu attieksmi pret kooperatīva būtību pauda arī Bebru pagasta zemnieku saimniecības “Pilslejas” īpašnieks Uldis Krievārs un Vecumnieku pagasta saimniecības “Āboliņš NS” saimnieks Normunds Sakalovskis, kuri kooperatīvā gatavojas iestāties nākamā gada sākumā.
Šīs saimniecības savā apkaimē ir vienas no lielākajām, un sadarbība ar piena pircējiem tām izveidojusies diezgan laba. Tomēr viņi uzskata, ka apvienojoties pircējiem varēs piedāvāt lielāku piena daudzumu. Jo lielāks tas būs, jo vieglāk cīnīties par izdevīgākiem piena piegādes nosacījumiem.
Piekusuši cīnīties
Kooperatīva menedžere Dace Pastare, kurai arī pašai pieder piena lopkopības saimniecība, stāsta:
— Bijām piekusuši cīnīties ar piena kombinātiem, kuri ar zemniekiem izrīkojas, kā ienāk prātā. Maina cenas, samaksas termiņus un analīžu rezultātus, tāpēc pievienojāmies kooperatīvam. Katrs atsevišķi esam atkarīgi no pārstrādātāju diktētajiem noteikumiem, bet mēs taču esam tie, kuri viņiem piegādā izejvielas.
Pamazām situācija stabilizējas un, iegūstot lielāku piena apjomu, varam prasīt arī augstāku cenu par pienu vai pārdot to uzņēmumam, kurš vairāk maksā. Jokojot mūs varētu saukt par kaulēšanās organizāciju.
Dienā no kooperatīva biedriem savācam septiņas tonnas piena. Taču katru mēnesi kooperatīvam pievienojas kāds piensaimnieks, un piedāvātais piena apjoms kļūst arvien lielāks. Ekstra klases piena litra pamatcena ir 12 santīmu. Domāju, tā šobrīd ir laba samaksa.
Kontrolē pircēju
— Lai piena kombināts nekrāptos ar piena analīzēm, vienlaikus ar viņiem piena paraugus ņemam arī mēs. Sākumā bija visādi, bet nu jau rādītāji daudzmaz sakrīt. Protams, lai prasītu labu cenu, jānodrošina piena kvalitāte. To var panākt, ievērojot tīrību, kārtību, mācoties citam no cita. Lielākā daļa kooperatīva biedru ražo ekstra klases pienu, un arī izslaukums ir ļoti labs. Manā ganāmpulkā tas ir astoņas tonnas piena gadā no govs, taču “Jaunā piena” līdera Andreja Kārkla saimniecībā — pat 10 tonnu piena gadā no govs. Diemžēl sadarbību nevaram piedāvāt tiem saimniekiem, kuriem ir tikai pāris govju un nav piena baseina.
Mācās no frančiem Kooperatīva “Jaunais piens” vadītājs Andrejs Kārkls:
— Mūsu mērķis ir apvienot pēc iespējas vairāk piensaimnieku, sapņojam pat par to, ka visi Latvijas govju īpašnieki apvienotos vienā organizācijā. Piemēram, Dānijā 93 procentus piena saražo un pārstrādā kooperatīvi. Tā varētu būt mūsu kooperatīva nākotne. Francijā 60 procentu piena ieguvēju apvienojušies kooperatīvos. Tieši ar franču kolēģu atbalstu veidojām savu organizāciju. Frančiem palīdzot, esam tikuši pie jaunas modernas piena savācējmašīnas. Līdz šim piena mašīnu nomājām no Valmieras piena kombināta.
Esam viens no pirmajiem lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīviem, kurš saņēmis arī subsīdiju programmā paredzēto valsts atbalstu darbības attīstībai — trīs tūkstošus latu. Tomēr, iestājoties kooperatīvā, katram piensaimniekam jāmaksā arī iestāšanās maksa. Algojam divus darbiniekus — grāmatvedi un menedžeri. Grāmatvede rūpējas, lai visi darījumi būtu likumīgi, lai dokumenti būtu pareizi noformēti, bet menedžeris ir starpnieks starp piena piegādātājiem un pārstrādātājiem — kaulējas par izdevīgāku cenu, kontrolē samaksas kārtību un piena kvalitāti.
Piensaimnieki nav vienīgie
Kooperatīvi Latvijā pamazām attīstās. Sava organizācija “LatRaps” ir rapša audzētājiem, tajā iesaistījušies arī Neretas puses zemnieki. Ar šīs organizācijas starpniecību viņu izaudzēto eksportē uz ārzemēm. Par kooperatīva veidošanu sprieda gaļas liellopu audzētāji.
Ir arī citi lauksaimnieku kooperatīvi, taču tajos peļņu gūst galvenokārt dažas privātpersonas. Valmierieši sola, ka šajā gadījumā no lopkopja devuma neviens neiedzīvojas. Ja gada beigās ienākumi būs lielāki par izdevumiem, kooperatīva biedri izlems, kur naudu tērēt. Kooperatīvs rūpējas arī par lētākas lopbarības, minerālpiedevu un veterināro medikamentu sagādi “Jaunā piena” biedriem.
