Maijs un jūnija sākums skolotājiem ik gadu ir intensīvākais darba laiks, jo skolēniem ir noslēgums mācību gadam, 9. un 12. klasei eksāmeni, kā arī tuvojas izlaidums. Tas ir laiks, kad jauniešiem savas domas par turpmāko dzīvē jāpārvērš izvēlē.
Katru gadu šis laiks ir kā no jauna, jo ir citi skolēni un citi pārdzīvojumi. Iespējams, 9. klases beidzējiem tas viss ir vienkāršāk, jo eksāmeni sākas pēc mācību pabeigšanas, bet, no otras puses, tik daudz eksāmenu uzreiz viņiem ir pirmo reizi dzīvē. Vidusskolā jau vairākus gadus eksāmenu sesija sākas martā, kad tiek kārtots centralizētais eksāmens svešvalodā. Ja savulaik tas radīja zināmu satraukumu, kā viss būs, tad tagad esam pieraduši, un nav nekādu problēmu. Skolotāji vispār ir cilvēki, kuri ātri prot reaģēt un īstenot dažādas pārmaiņas, un arī skolēniem, domāju, nav problēmu eksāmenu svešvalodā kārtot drīzāk. Līdz ar to mazāka slodze eksāmenu laikā mācību gada beigās, un arī rezultāti apliecina, ka mācību viela līdz tam laikam ir apgūta. Daudzi vidusskolēni izvēles eksāmenu var kārtot jau 11. klasē, kas šo slodzi vēl samazina. Taču nenoliedzami gatavošanās eksāmeniem vienmēr ir liels darbs, kas prasa gatavošanos un sava laika rūpīgu plānošanu.
Šogad vidusskolēnus pārsteidza diezgan grūtais eksāmens matemātikā, ko par tādu atzina daudzās skolās, arī tie, kuri ar matemātiku vienmēr bijuši uz “tu”. Nereti izskan pārmetumi, ka skolēniem nav pietiekami augsta zināšanu līmeņa kādā no priekšmetiem. Šaubos gan, ka ar grūtāku noslēguma eksāmenu to var paaugstināt. Katrā ziņā matemātika visos gados skolēniem radījusi lielāku satraukumu nekā, piemēram, angļu valoda vai vēsture. Pamatskolas beidzējiem vēstures eksāmens jākārto obligāti, taču skolēni var laikus gatavoties pārbaudījumam. Ja runājam par centralizēto eksāmenu vēsturē vidusskolai, tad šogad Pļaviņu novada ģimnāzijā to neizvēlējās neviens, bet, ja tomēr to darītu, esmu gan pārliecināta, ka rezultāti būtu labi.
Aizdomājoties par ikgadējiem eksāmenu uzdevumu nopludināšanas gadījumiem, nedomāju, ka gala rezultātus tas īpaši ietekmē, jo esmu pārliecināta, ka nav tādu skolēnu, kuri uz eksāmeniem aiziet bez kaut kādām zināšanām un iemaņām.
Viena no pozitīvām emocijām piepildītām dienām mācību gada beigās bija saistīta arī ar mūsu skolēnu piedalīšanos projekta “Eiropas pēdas Latvijā 2017/2018” noslēguma pasākumā Rīgā. Tajā iesaistījāmies tikai šajā mācību gadā. Piedalījāmies seminārā un pēc tam veidojām savu vērtību ābeci, kas kopā ar citu skolu dalībnieku veikumu apkopota vienotā Latvijas jauniešu vērtību ābecē “PATSskaņi vai LĪDZskaņi — MĒS”. Esmu gandarīta, ka deviņi mūsu skolēni bija uzaicināti uz šī konkursa noslēguma pasākumu. Tajā piedalījās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kuram, uzrunājot skolēnus, bija aizkustinājuma asaras acīs. Arī man bija liels prieks un lepnums, klausoties savu skolēnu teiktajā par viņu dzīves vērtībām, kas nav šķiramas no ģimenes un Latvijas. Pasākumā piedalījās dažādu skolu un dažādu tautību jaunieši, bet viņus visus vienoja mīlestība un cieņa pret Latviju.
Arī mana meita šogad beidz vidusskolu. Varu priecāties, ka abas manas meitas allaž bijušas patstāvīgas un mērķtiecīgas, jo ikdienā, strādājot savā profesijā, nereti vairāk laika iznāk veltīt skolēniem nekā pašas bērniem. Tomēr arī man kā mammai šis ir īpašs laiks, jo gribas, lai meita labi nokārto pārbaudījumus, sāk studijas un atrod savu ceļu dzīvē. Raugoties uz meitu un viņas vienaudžiem, saprotu, ka šī izvēle nav viegla, kaut arī par šiem jautājumiem izglīto skolā, pārrunā ģimenēs, un jauniešiem ir savas vēlmes. Domas mainās, un vieglāk, iespējams, ir tiem, kuri visam gatavojas laikus, papildus mācoties un piedaloties dažādos konkursos vai aktivitātēs. Nereti tas ir skolotāja pamudinājums, bet rezultātā ieguvējs ir pats jaunietis, jo viņš apguvis jaunas prasmes un pieredzi, kas vēlāk palīdz. Ir sen pierādījies, ka tie, kuri dara vairāk papildus tiešajām mācībām, dzīvē ir vairāk sagatavoti un jūtas pārliecinātāki par sevi. Ja salīdzinu laiku, kad es beidzu vidusskolu, tad mūsdienu jauniešiem ir vairāk iespēju, kaut vai var vienlaikus iesniegt dokumentus vairākās augstskolās un tad izdarīt savu izvēli.
Lai arī Pļaviņu novada ģimnāzijas 100 gadu jubilejas svinības jau aizvadītas, joprojām esam to iespaidā un pārdomās. Tas bija liels darbs gada garumā, kurā iesaistījās viss skolas kolektīvs — skolotāji, skolēni un viņu vecāki, skolas tehniskais personāls.
Viens no notikumiem, kas tik daudz apspriests un pagājušajā nedēļā stājās spēkā, ir Vispārīgo datu aizsardzības regula. Gatavojoties tam, arī mēs skolā esam apsprieduši šo jautājumu. Jāsaprot, ka interneta vide ir ļoti nedroša, neraugoties uz esošajiem drošības pasākumiem, un tas liecina, ka nekas nav ideāls. Datu drošībai izglītības sistēmā arī līdz šim pievērsta uzmanība. Mūsu skolā šis jautājums ir sakārtots un, atsākoties jaunajam mācību gadam, vienmēr aktualizēts, tāpēc arī pēc regulas stāšanās spēkā nekādu lielo pārsteigumu nav. Arī skolēniem atgādinām un atkārtoti izskaidrojam par nepieciešamību izvērtēt, ko par sevi stāstām vai rādām internetā un kā neapdomība var novest pie nepatīkamām sekām.
Turpinās arī gatavošanās simtgades Dziesmu un Deju svētkiem. Iepriecina, ka mūsu Pļaviņu novads tajos tiks kupli pārstāvēts. Dziesmu svētkos piedalīsimies kopā ar jaunāko meitu — viņa kā jauniešu deju kolektīva “Daugaviņa” dejotāja, bet es kopā ar Pļaviņu novada kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvu “Vidupe”. Kā pļaviņiete esmu lepna, ka “Daugaviņa” ir to 1300 Latvijas jauniešu deju kolektīvu dejotāju skaitā, kuri piedalīsies koncertā “Vēl simts gadu dejai” “Arēnā Rīga”. Tas nebūs viegli, jo jauniešiem mēģinājumi sākas nākamajā dienā pēc skolas izlaiduma, bet tā ir brīnišķīga iespēja, jo simtgades svētki ir reizi mūžā. Meita savulaik piedalījusies skolēnu Deju svētkos. Es pati esmu bijusi dziedātāju pulkā, bet starp dejotājiem būšu pirmo reizi. Ticu, ka Dziesmu un Deju svētkos mums dziedātājiem un dejotājiem kopā izdosies dāvāt daudz skaistu mirkļu, labas un neaizmirstamas emocijas visiem.
