Pārdomas par ērču sagādātu slimību profilaksi un vakcināciju daudziem atvieglo tas, ka potes nav pa kabatai un pret Laimas slimību vakcīnas nav. Valsts dara, ko var — joprojām vairākos novados tiek apmaksāta bērnu vakcinācija pret ērču encefalītu. Taču ērcēm nenāk ne prātā ievērot teritorijas administratīvo dalījumu, tāpat arī tām ir vienalga, vai uz meža takas ir sastapts vietējais potētais vai arī lielpilsētas bērns brīvdienu izbraucienā.
Drošība maksā
99 procentos gadījumu pote pasargā no ērču encefalīta, taču jāņem vērā, ka drošai aizsardzībai nepieciešamas divas potes vienā piegājienā ar dažu nedēļu starplaiku, trešā pēc gada un atkārtotā jeb balstvakcinācija — ik pēc trim vai pieciem gadiem. Imunitātes noturība ir atkarīga arī no individuālajiem faktoriem, tāpēc labāk konsultēties ar ģimenes ārstu — pietiks ar balstpoti vai arī būs jāsāk viss kurss no sākuma.
Cenas potēm turas apmēram tādas pašas kā pirms diviem gadiem un diezgan būtiski atšķiras — lētākais piedāvājums, šķiet, ir “Stradiņu” slimnīcā, kur jāmaksā Ls 13,50 par vienu, potējot vismaz 16 gadu vecu personu. Savukārt, piemēram, Liepājā, Lailas Atiķes doktorātā, vienas potes cena ir 25 lati. Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) — 21 lats bērniem, pieaugušajiem Ls 21,50. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mājaslapā maksas pakalpojumu cenrādis par vakcināciju pret ērču encefalītu “izsakās” noslēpumaini — četri lati plus vakcīnas cena. Kā paskaidroja slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Romēna Namniece, vakcīnas cena atkarīga no konkrētā iepirkuma, šogad tā esot 15—16 latu.
Ja neesat potējies, bet ērce ir piesūkusies un prāts nav mierīgs, LIC kā maksas pakalpojumu piedāvā arī ērces pārbaudi — ir inficēta vai ne. Tas maksās 10,97 latus. Pērn no pārbaudītajām inficētas izrādījās nepilni seši procenti.
Ja ērce piesūkusies un pēc tam nokritusi, par tās kodienu tajā vietā liecinās vien lielāks vai mazāks ādas apsārtums ar izteiktām robežām, bet tāds var arī nebūt. Nepatīkami, ja pārsteidzat ērci mielasta vidū, proti, kārtīgi iezīdušos.
Eļļu izmantot
nedrīkst
Lai ērci izņemtu, jābūt labai pincetei un spirtam vai šņabim, kas domāts dezinfekcijai, nevis drosmei. Aizmirstiet par eļļas liešanu uz ērces galvas, nagu laku vai citas ķīmijas lietošanu — tas nepalīdzēs izvilkšanai, turklāt, ja kukainis apvemsies, inficēts tiksiet tik un tā. Tāpēc nedrīkst arī saspiest ērci vai pavirši raut ārā, riskējot atstāt ādā snuķi vai vēl kādas kukaiņa daļas.
Vispirms ar spirtu vai alkoholu dezinficē vietu ap ērci, var paturēt vates tamponu kādu mirkli arī uz pašas ērces. Ar pinceti, kurai ir precīzs “sakodiens”, satver ērci pēc iespējas tuvāk ādai — ja nav žēl un pincete ir gana spica, var pieķert klāt gabaliņu ādas virskārtas. Tad, cieši turot, lēnām, bet stingri ceļ ārā.
90. gados veikts pētījums pierādīja, ka efektīva profilaksei var būt remantadīna lietošana — tā jāsāk pēc iespējas agrāk, ne vēlāk kā 72 stundas pēc ērces kodiena. Viena deva ir 100 mg, kas jāuzņem divreiz dienā — rītos un vakaros — ar 12 stundu intervālu trīs dienas pēc kārtas. Inficētas ērces bija piesūkušās 967 pētījuma dalībniekiem, no kuriem neviens pēc tam nesaslima. Līdz ar to remantadīna lietošana atzīta par efektīvu, lētu un visiem iespējamu ķīmijprofilaksi pretēji dārgajām vakcīnām un imūnglobulīnam, turklāt norādītās remantadīna devas esot pārāk nelielas un uz pietiekami neilgu laiku, lai nerastos blaknes. Pētījumā norādītas arī atsauces uz ārzemju literatūru, ka pēc inficētas ērces kodiena saslimstot tikai pieci līdz 10 procentu iedzīvotāju.
Latvijā ar ērču encefalītu saslimušo skaits 90. gados strauji pieauga — 1991., 1992. gadā saslima nepilni 300 cilvēku, 1993. gadā viņu skaits sasniedza gandrīz 800, bet 1994. un 1995. gadā gadījumu skaits pārsniedza 1300. Tāpēc Nacionālā vides veselības centra laboratorijā tika veikts pētījums, lai izvērtētu remantadīnu kā profilakses veidu.
Cenas kopš 90. gadiem gan kāpušas apmēram 10 reižu. 20 tablešu 50 mg remantadīna maksā vidēji piecus latus, turklāt cena var atšķirties arī tikai ražotāja dēļ.
Pērn Latvijā ar ērču encefalītu saslimuši 429 cilvēki, stacionāri no viņiem ārstējušies 159. Pret boreliozi, ko valodnieki liek saukt par Laimas slimību, vakcīnu joprojām velti meklēt. Arī antivielas, kas apstiprina šīs slimības esamību, organismā izstrādājas tikai pēc divām līdz četrām nedēļām pēc inficēšanās — pašiem ar ārstu vien jāizlemj, dzert antibiotiku kursu aizdomu gadījumā pēc ērces izvilkšanas vai ne.
Nav ļaunuma bez labuma
Reiz pārslimots ērču encefalīts nodrošina imunitāti pret šo slimību uz mūžu — nav datu par atkārtotiem saslimšanas gadījumiem. Turklāt asinīs esošās antivielas šādu cilvēku padarot par ļoti vērtīgu un īpaši meklētu asinsdonoru — tā joprojām rakstīts medicīnas uzņēmuma “Baxter Deutschland GmbH” izveidotajā un uzturētajā mājaslapā www.ercem-ne.lv.
Latvijas Valsts asinsdonoru centrā šādi donori vairs netiek īpaši reģistrēti — precizē centra pārstāve Zane Mistre. Līdz 2004. gadam, kad centrs nodarbojies arī ar asins preparātu ražošanu, tiešām bijusi atsevišķa donoru kategorija, kas nodevusi, kā mediķi iesaukuši, “ērču plazmu”, no kuras gatavots “ērču imūnglobulīns”. Saskaņā ar ES prasībām imūnglobulīnu vairs neizmanto, tāpēc šie donori atsevišķi netiek apzināti. Asinis gan nepieņem no cilvēkiem, kuriem pēdējos sešos mēnešos piesūkusies ērce — tāds ir boreliozes inkubācijas periods. Pēc Infektoloģijas centra datiem, pērn reģistrēti 866 saslimšanas gadījumi.
