Šodien Seces pagasta “Kalna Kaļandros” nozīmīgo 70 gadu jubileju svin Lidija Lazdauska. Jubilāre savu dzimšanas dienu aizvadīs ģimenes lokā.
Lidijas Lazdauskas dzimtā puse ir Jēkabpils rajona Medņu pagastā, kur meitene auga triju bērnu ģimenē. Vecāki visu mūžu strādājuši kolhozā. Lidijas kundze vēl atceras, ka līdz skolai mērojusi sešus kilometrus, bet laiks pagājis ātri, jo turp devusies kopā ar brāļiem Albertu un Arvīdu un kaimiņu bērniem.
Pēc Medņu pamatskolas beigšanas Lidija Lazdauska strādāja kolhozā, vēlāk slimnīcā, bet, kad to slēdza, viņa Jēkabpilī sešus mēnešus mācījās pārdevēju kursos.
Iepazīstas veikalā
Pēc to beigšanas Lidijas kundzi nosūtīja darbā uz Seces dzelzceļa stacijas veikalu. Tur viņa strādāja deviņus gadus, bet līdz pat pensijai viņas darbavieta bija padomju saimniecībā “Sece” kasieres amatā.
Strādājot Seces dzelzceļa veikalā, Lidija Lazdauska iepazinās ar Jāni. Divus gadus draudzējās, bet 1969. gadā abi apprecējās. Secē jubilāre dzīvo jau vairāk kā 40 gadu. Lazdausku ģimenē ir divi dēli — Gundars (37 gadi) dzīvo tepat Secē, bet jaunākais dēls Juris (32) jau trīs gadus strādā un dzīvo Īrijā.
Mazbērniem cep pīrāgus
Lidijas kundze ir vecmāmiņa trim mazbērniem. “Mazbērni man sagādā lielu prieku. Ierasts, ka Vita un Vents vasarā bieži ciemojas mūsmājās,” teic jubilāre.
Kolhoza laikos kopā svinēti gada lielākie svētki — gan Jāņos līgots, gan Ziemassvētkos pie eglītes dancots. “Laukos vairs nav cilvēku, mājas tukšas, un svētkus iznāk svinēt tikai ģimenes lokā,” atzīst jubilāre. Svinību reizēm Lidijas kundze cep pīrādziņus — tā viņa iepriecina mazbērnus.
Kaimiņos rakstniekiem
Jubilāre atceras, ka viņas māte reiz dzīvoja gleznainā Staburaga pagasta vietā, iepretim tagadējām rakstnieku Māras Svīres un Vladimira Kaijaka mājām. Kad nomira Lidijas kundzes tēvs, viņas māte aizgāja dzīvot citur, bet Lidija ar vīru Jāni pēc vīratēva nāves pārcēlās uz viņa mājām “Kalna Kaļandri” un dzīvo tur joprojām.
Lazdausku ģimenei ir sava piemājas saimniecība un dārzs. “Abi ar vīru esam pensionāri, un mājās vienmēr ir ko darīt — gan lopiņi jāapkopj, gan jādara citi darbi,” teic Lidijas kundze.
Jubilāre vasarā labprāt rušinās piemājas dārziņā, bet garajos rudens un ziemas vakaros noada kādu zeķu pāri vai paskatās latviešu kinofilmas. Viņas iemīļotākā filma ir “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Lidijas kundze atminas, ka šīs filmas pirmizrāde, ko noskatījusies arī viņa, notikusi Seces klubā. “Kādreiz arī uz Staburagu braucu skatīties teātra izrādes, bet tagad nekas tāds tur nenotiek,” saka Lidijas kundze.
Zaļo un zied
Vasara ir Lidijas Lazdauskas mīļākais gadalaiks, jo tad ir silts, viss zaļo un zied. Pie viņas mājām ir liels ābeļdārzs. “Kādreiz āboli pagrabā glabājās ilgi, bet tagad gan ātri bojājas. Savulaik gāju sēņot, bet nu vairs ne — sāp kājas un grūti izstaigāt,” teic
seciete.
Lidija Lazdauska visu mūžu aizvadījusi strādājot. “Mūsdienās daudzi nemaz nemeklē darbu, bet sūdzas par dzīvi. Vajag strādāt un nepadoties, tad viss būs labi,” noteic jubilāre. Viņas vienīgā vēlme ir laba veselība.
