Kokneses novada domes deputāts Jānis Dzenis nolicis deputāta mandātu. “Staburags” par to jau informēja. Lai arī Dzeņa kungs iesniegumā Kokneses novada domei nenorādīja konkrētu iemeslu vēlmei izbeigt deputāta pilnvaras, par to viņš piekrita pastāstīt “Staburagam”.
— Ziemassvētkos un gadumijā es rūpīgi pārdomāju savu līdzšinējo darbošanos deputāta statusā un izlēmu deputāta karjeru pārtraukt. Esmu vīlies politikā, politiķos, dažādu valsts institūciju un pašvaldību darbā, jo atbildīga darba, pienākuma apziņas, morāles un ētikas vietā pāri visam valda personiskā ieinteresētība, radu, draugu un paziņu būšana. Kalpošanas sabiedrībai, profesionālisma un demokrātijas piesaukšana ir tikai maznozīmīga vārdu spēle publiskā tēla veidošanai, sabiedrības mazizglītotās daļas muļķošanai.
Ir kāds interesants stāsts: “Kādam tēvam, kurš pēc profesijas bija mediķis, bija trīs dēli. Vecākais no viņiem arī kļuva par ārstu. Atnācis pie tēva, viņš saka: “Tēvs, tu jau esi vecs, tev jāatpūšas, ļauj — es strādāšu tavā vietā!”. Tēvs priecīgs un ar mierīgu sirdi aiziet pensijā. Pēc pāris dienām dēls atkal atnāk pie tēva un neizpratnē jautā: “Izskaidro, tēvs, kā to saprast, ka es, nebūdams ar tādu pieredzi kā tu, pāris dienās spēju izārstēt pacientus, kurus tu ārstēji vairākus desmitus gadu? Tēvs nopūšas un atzīst, ka dēls rīkojies muļķīgi, jo: “Redzi, šie pacienti, kurus tu izārstēji, bija bagāti un varēja atļauties slimot. Pateicoties viņiem, es izskoloju tevi, bet pasaki man tagad, par kādu naudu mēs spēsim izskolot tavus divus brāļus?””.
Beidzot esmu sapratis, ka tas nav tikai vienkāršs stāsts, bet nesagraujamas sistēmas neatņemama sastāvdaļa. Šī sistēma darbojas jau tūkstošiem gadu ne tikai medicīnā, bet arī daudzās citās jomās — politikā, reliģijā u. c. Tā “barojas” no nabadzīgiem, slimiem, nelaimīgiem un dumjiem cilvēkiem, jo ir taču skaidrs, ka vesels cilvēks neies pie ārsta, laimīgais nemeklēs atbalstu reliģijā, un tas, kuram nav nepieciešami sociālie labumi, neies un nemeklēs palīdzību pašvaldībā. Sistēmas uzdevums ir pašai atražot tai nepieciešamos cilvēkus, lai būtu, kam “kalpot”, tā pamatojot savas esamības nepieciešamību un neaizstājamību.
Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa cilvēku “iet deputātos” ar vēlmi ko derīgu un paliekošu izdarīt, bet diemžēl nesaprot, ka ar sistēmu cīnīties ir bezjēdzīgi. Vieni pamazām kļūst par šīs sistēmas kalpiem, bet citi turpina mūžīgi cīnīties ar vēja dzirnavām, kā to darīja Dons Kihots. Man šai sapratnei bija nepieciešams 20 gadu, bet labāk vēlāk nekā nekad.
Sistēmu var mainīt tikai tad, ja visi cilvēki beidzot sapratīs, ka viss ir viņu pašu rokās, nav vairs vajadzīgi starpnieki nevienā jomā — pat ne starp viņiem un Dievu. Atcerieties, ka starpniekiem ir jāmaksā, pie tam lielu naudu, kura noderētu jums pašiem!
Esmu nolēmis vairs nekad neatgriezties ne pašvaldības darbā, ne politikā un neplānoju ieņemt kādus augstus amatus. Tas ir mans galīgais lēmums. Turpināšu darboties un atbalstīt dažas sabiedriskās organizācijas, taču lielāko daļu laika veltīšu sev un savai ģimenei.
Tiem, kuri par mani balsoja un lika “plusiņus”, vispirms gribu pateikt lielu paldies un novēlu saprast, ka vislielākais palīgs katram ir viņš pats! Veselība, tāpat kā laime, izglītība un labklājība, ir katra paša rokās. Ja vēlies labklājību, nelūdz to citam, bet izglīto sevi, esi aktīvs, drosmīgs, uzņēmīgs, un dzīve mainīsies. Katrs pats ir savas laimes kalējs.
Šajā sasaukumā ir ļoti labi deputāti, ar kuriem bija patīkami strādāt. Paldies viņiem visiem par sadarbību un novēlu veiksmi. ◆
