“Sarmīte mums ļoti daudz palīdz, par viņas pārstāvēto labdarības organizāciju “ADRA/Latvija” noteikti vajag uzrakstīt, lai arī citi zina, ka tāda mūspusē darbojas,” “Staburagam” sacīja Aizkraukles invalīdu biedrības vadītāja vietniece Dzidra Auziņa. Sarunā ar “ADRA” Aizkraukles novada koordinatori Sarmīti Lauberti noskaidrojam, kādu palīdzību cilvēki var saņemt.
Strādā brīvajā laikā
— Kad sākāt darboties fondā “ADRA/Latvija”?
— Fonds “ADRA/Latvija” ir dibināts 1993. gadā. 2010. gada jūnijā pēc Septītās dienas adventistu Aizkraukles draudzes mācītāja Ainara Gaiļa uzaicinājuma Aizkraukles draudzē viesojās tā pārstāvji — “ADRA/Latvija” padomes loceklis Vitālijs Prihodko un valdes loceklis Konstantīns Rezņikovs, lai vienotos par sadarbības iespējām. To-
dien pie mums ieradās arī
“ADRA” pārstāvis no Vācijas. Kopš šīs tikšanās Aizkrauklē sākās
“ADRA” brīvprātīgo kalpošana. Es piekritu darboties kā Aizkraukles novada koordinatore, un man šis darbs patīk. Bet tas nav mans pamatdarbs, to bez maksas veicu brīvajā laikā.
— Kā cilvēkiem palīdzat?
— Maznodrošinātās un trūcīgās personas un ģimenes var saņemt, piemēram, apģērbu, apavus, bērnu ratiņus, bet cilvēki ar kustību traucējumiem, invalīdi — speciālo aprīkojumu — ratiņkrēslus, staigulīšus, zemelkoņa un padušu kruķus, higiēnas preces. Ir iespēja pieteikties arī bezglutēna produktu saņemšanai. Šo palīdzību var izmantot arī maznodrošinātās un trūcīgās ģimenes un personas, kurām ir diagnosticēta slimība — celiakija. Cilvēki ar šo saslimšanu ir alerģiski pret glutēnu — kviešu, rudzu un miežu olbaltumvielām. Glutēns ir ļoti daudzos pārtikas un arī citos produktos, piemēram, medikamentos, vitamīnos, lūpu balzamos.
Viss bez maksas
— Par palīglīdzekļiem ir jāmaksā?
— Visu var saņemt bez atlīdzības. Ar cilvēkiem vienojamies, vai viņi palīglīdzekļus izmantos tikai kādu laiku vai arī nodosim tos lietošanā pavisam. Tie ir lietoti, bet dažkārt gandrīz jauni un kalpo vēl ilgi.
— Kādus pārtikas produktus var saņemt?
— Tie ir dažādi sojas produkti, piemēram, sojas piens, eļļa un cīsiņi, tomātu konservi, milti, makaroni, rīsi, saldēta maize, tēja, ir bijuši sulu koncentrāti un citi produkti. To piedāvājums ir ierobežots, un produktu sortiments ir atkarīgs no tā, ko mums konkrētā laikā ir sarūpējuši draugi Zviedrijā. Cilvēki paši izlemj, vai produktus ņems, vai tie viņiem garšos.
Palīdz brīvprātīgie
— Vai prasāt maznodrošinātās un trūcīgās personas izziņu?
— Cilvēkiem lielākoties palīdzam sadarbībā ar novadu sociālajiem dienestiem un invalīdu biedrībām. Bet, ja piesakās individuāli palīdzības lūdzēji, prasu parādīt statusu apliecinošu izziņu.
— Fondam Aizkrauklē ir noliktava?
— Nē, tā ir Rīgā, bet ir labdari, kuri ļauj sarūpētās mantas glabāt savā īpašumā. Mums nav arī pašiem sava transporta. Palīdz brīvprātīgie, kuri no Rīgas vajadzīgo atved. Mēs samaksājam par degvielu. Ir cilvēki, kuri ziedo līdzekļus mantu sagādei un atvešanai.
— Bet ja noliktavā vajadzīgo preču nav?
— Tad par cilvēku vēlmēm informējam mūsu vadību, un kolēģi Zviedrijā vajadzīgo cenšas sagādāt, lūdzot palīdzību dažādām organizācijām, iestādēm, privātiem ziedotājiem. Piemēram, šogad kāds pirmās grupas invalīds lūdza inkontinences līdzekļus — pamperus un vienreizējās lietošanas paladziņus.
Sadarbojas ar
pašvaldībām
— Jūs darbojaties tikai Aiz-krauklē?
— Mums ir laba sadarbība ar Aizkraukles novada sociālo dienestu. Periodiski apmeklēju šo dienestu un noskaidroju reālās vajadzības. Ir gadījumi, kad ģimenes pat atsakās no apģērba un pārtikas, lai to varētu saņemt citi. Tāpat labs kontakts mums ir izveidojies ar Latvijas invalīdu biedrības Aizkraukles nodaļu. Ar Aizkraukles invalīdu biedrību un Skrīveru sociālās aprūpes centru sadarbību sākām jau 2010. gadā, bet ar Ērgļu pansionātu — kopš 2011. gada. Esam palīdzējuši arī privātpersonām Aizkraukles, Kokneses, Pļaviņu, Jaunjelgavas, Skrīveru un Ogres novadā.
— Cik cilvēkiem esat palīdzējuši šogad?
— Šogad pirmajā pusgadā esam palīdzējuši vairāk kā 70 privātpersonām gan ar pārtiku, gan apģērbu, palīglīdzekļiem un inkontinences līdzekļiem. Piemēram, esam sarūpējuši ratiņkrēslu, staigulīti, rāmi staigāšanai, tualetes krēslu uz riteņiem, zemelkoņa kruķus trijām personām. Viena ģimene saņēma bērnu ratiņus, kāda cita — koka rāmjus bērnu divstāvu gultiņai. Savlaik esam sarūpējuši ģimenēm arī vairākas bērnu divstāvu gultiņas, invalīdu gultas, matračus.
Kalpošana dod
svētību
— Ko jums pašai dod šis darbs, ko veicat bez maksas?
— Gribu palīdzēt cilvēkiem, tas ir mans sirdsdarbs, un mūsu darbā galvenais ir pašaizliedzība, sirdsdegsme un entuziasms. Tā ir ikdiena ar priekiem un rūpēm. Kalpošana dod svētību gan man, gan citiem. Reizēm man palīdz cilvēki, no kuriem palīdzību nekad neesmu gaidījusi, un dažkārt mēs ikdienā šīs lietas nenovērtējam. Kāda trūcīga ģimene no Pļaviņu novada ar personīgo automašīnu no Rīgas veda mantas līdzcilvēkiem. Tagad gan sievu, gan vīru, bezdarbniekus, pēc pārtraukuma Dievs ir svētījis ar algotu darbu. Viņi labprātīgi nogādāja vairākām ģimenēm bērnu mēbeles, sadzīves tehniku un citas noderīgas lietas. Darot svētīgus darbus, viņi paši ir svētīti. Un vēl — katrs mūsu padarītais darbiņš ir kāda cita smaids. Smaids rada smaidu, gandarījumu. Tās ir emocijas un piedzīvojums, nebijusi pieredze un iespēja iepazīt daudzus cilvēkus un apstākļus, kādos viņi dzīvo. Ja mēs katrs pēc savām spējām palīdzētu citam, Latvijā būtu daudz vairāk smaidīgu un priecīgāku cilvēku. Labdarība vairo labestību
— Vai iesaistīt jaunus brīvprātīgos ir grūti?
— No savas pieredzes varu sacīt, ka cilvēki ir atvērti labdarībai, un lielākā daļa tomēr novērtē saņemto palīdzību un ir gatavi palīdzēt citiem. Divu bērnu māmiņa no trūcīgas ģimenes reiz pēc kādas mūsu noorganizētās labdarības akcijas man sacīja, ka viņas ģimenei negribas vienmēr būt tai, kura tikai gaida ar pastieptu roku, lai saņemtu dāvanas, bet arī viņi paši gribot dot citiem saņemto prieku.
“ADRA” brīvprātīgie koordinatori pastāvīgi darbojas arī Rīgā, Dobelē, Cēsīs, Ventspilī un Rēzeknē.
