Šī gada februārī mazgājamo līdzekļu firma “Mayeri” aptaujāja Latvijas iedzīvotājus par veļas mazgāšanas ieradumiem un pieredzi.
Šī gada februārī mazgājamo līdzekļu firma “Mayeri” aptaujāja Latvijas iedzīvotājus par veļas mazgāšanas ieradumiem un pieredzi. Aptaujā piedalījās 1006 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Latgalē rezultāti atšķiras
Aptaujas dati liecina, ka visvairāk aptaujāto iedzīvotāju (54,6%) veļu parasti mazgā automātiskajā veļas mazgājamajā mašīnā. Savukārt 25% aptaujas dalībnieku — pusautomātiskajā veļas mazgājamajā mašīnā, bet 24,6% respondentu — ar rokām. Ķīmiskās tīrītavas pakalpojumus izmanto 4,7% aptaujas dalībnieku, veļas mazgātavas pakalpojumus — 1,9%. 2,3% aptaujāto veļu vāra. Pētījuma rezultāti būtiski atšķiras Latgalē un citos Latvijas reģionos. Rīgā, Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē cilvēki veļu parasti mazgā automātiskajā veļas mazgājamajā mašīnā, bet Latgalē to izmanto tikai 31,9% respondentu. Te cilvēki lielākoties veļu mazgā pusautomātiskajā veļas mazgājamajā mašīnā vai ar rokām.
Pulvera izvēli nosaka pieredze
Nozīmīgākais faktors veļas pulvera izvēlē ir paša vai paziņu pozitīvā pieredze, ko minēja puse aptaujāto. Gandrīz tikpat bieži minēta arī cena. Nākamo vietu ieņem “patīkama smarža” (38,1% ), “pazīstams pulveris” (30,4%) un “neizraisa alerģiju” (26,4%).
Žāvē nojumē un vannasistabā
Populārākie veļas žāvēšanas veidi ir pagalmā, speciālā nojumē vai vannasistabā. Tā saka trešdaļa aptaujāto.
Pagalmā veļu žāvē galvenokārt laucinieki, savukārt vannasistabā — pilsētnieki.
27,7% respondentu nosaukuši balkonu vai lodžiju, 21,6% — centrifūgu, 14,6% — radiatorus, 11,4% — speciālu režģi veļas žāvēšanai mājās. Ir arī šādas atbildes — virs ugunskura, pie krāsns, veļas mazgātavā, ar gludekli, virs malkas plīts, ar fēnu, uzvelkot mitras drēbes mugurā.
Izmazgā naudu un dokumentus
Vairāk nekā puse aptaujāto atzīst, ka gadījies izmazgāt kaut ko dīvainu. Vairāk nekā desmit respondentu atbildēs kā dīvainākās nosauktas rotaļlietas (minēja galvenokārt sievietes), dokumenti (minēja galvenokārt vīrieši), skrūves, autovadītāja apliecība, atslēgas, cigaretes, sabiedriskā transporta braukšanas kartiņa un pase. Arī mobilo telefonu, vizītkartes, TV pulti, CD pleijeru, saldumus, kredītkarti, špikerus, prezervatīvus, līmi, brilles, mašīnas rezerves daļas, kalkulatoru, salmu cepures, grāmatas, vistu pūkas, mākslīgos ziedus, parūkas, gredzenus un šķēres. Aptuveni 20% aptaujāto minējuši, ka gadījies izmazgāt arī naudu.
Aptauja liecina, ka gandrīz divas trešdaļas (65,5%) aptaujāto visbiežāk apģērbu nosmērē, vienkārši to valkājot. Gandrīz katrs trešais (30%) drēbes bieži sasmērē uz ielas (dubļi, nokrišņi, apšļaksta auto). Vairāk nekā 10% respondentu atbild, ka apģērbu nosmērē maltītes ieturēšanas (18,3%) un gatavošanas (15,9%) laikā.
