Bezdarbnieku aktivitāte Zemgales reģionā ir zema.
Bezdarbnieku aktivitāte Zemgales reģionā ir zema. Gandrīz 30% Zemgalē reģistrēto bezdarbnieku pēc starptautiskajiem standartiem ir ekonomiski neaktīvi. Viņi nav gatavi sākt darbu divu nedēļu laikā pat tad, ja piemērotu darbu piedāvātu. Turklāt lielākā daļa šo neaktīvo bezdarbnieku nesāks strādāt arī triju mēnešu laikā, bet katrs trešais no viņiem (10% no bezdarbnieku kopskaita) vispār neplāno strādāt. Aizkraukles rajonā gandrīz katrs ceturtais bezdarbnieks vispār neplāno strādāt vai nezina, kad darbs būs. Bezdarbnieki, kuri viduvēji vai vāji zina latviešu valodu, salīdzinot ar tiem, kuriem ir laba valsts valodas prasme, vairāk paļaujas uz Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) nosūtījumiem, mazāk izmanto tiešus kontaktus ar uzņēmumiem, retāk ievieto savus sludinājumus vai CV presē un internetā.
Riska faktori
Ir riska faktori, kuri nozīmīgi samazina gan izredzes nekavējoties sākt darbu, gan darba meklēšanas intensitāti:
* Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātais pabalsts (izņemot bezdarbnieka pabalstu),
* vāji izteikta sasniegumu motivācija,
* vecumi 15—24 vai 45—64 gadi,
* reģistrētais bezdarba ilgums pārsniedz trīs gadus.
Papildu riska faktori:
* bezdarba ilgums: 3—6 mēneši vai 2—3 gadi,
* stipri izteikta atbildības izjūta,
* nav darba pieredzes,
* sieviete,
* dzīvesvieta — Jelgavā, Aizkraukles, Bauskas vai Jēkabpils rajonā,
* dzīvesvieta ārpus rajona centra.
Ieteicama aktīvo metožu popularizācija un interneta izmantošanas iespēju (t. sk. NVA filiālēs) uzlabošana. Darba meklēšanas intensifikācija īpaši aktuāla ir Jelgavas pilsētā, Aizkraukles, Bauskas un Jēkabpils rajonā. Latviešu valodas kursu piedāvājuma paplašināšana var stimulēt darba meklēšanu.
Zemgalē gandrīz katram ceturtajam bezdarbniekam ir konstatēts vidējs vai augsts alkohola atkarības risks, katram septītajam — vidējs vai augsts narkotiskās atkarības risks.
Zema motivācija darba meklējumos traucē
Vāji izteikta sasniegumu motivācija konstatēta 15% Zemgales bezdarbnieku. Aizkraukles rajonā tā ir gandrīz divreiz augstāka. Diemžēl zema motivācija negatīvi ietekmē darba meklēšanas intensitāti. Pārējiem apstākļiem esot venādiem, vāji izteikta motivācija, visticamāk, raksturīga Aizkraukles un Jelgavas rajona iedzīvotājiem, jauniešiem un 55—64 gadus veciem bezdarbniekiem, bezdarbniekiem ar vispārējo pamata vai vidējo izglītību. Šīm kategorijām var rekomendēt intensificēt psiholoģiskā atbalsta pakalpojumus. Plānojot NVA aktivitātes, lai palīdzētu darba meklēšanā bezdarbniekiem, kuriem, visticamāk, nav nepieciešama apmācība (1. klase), jāņem vērā viņu kvalitatīvais sastāvs katrā rajonā vai pilsētā. Piemēram, Bauskas un Dobeles rajonā ap 40% l. klases bezdarbnieku ir “baltās apkaklītes” — bijušie vadītāji, speciālisti un kalpotāji (kopumā Zemgalē pie šīs kategorijas pieder 28% no 1. klases bezdarbniekiem). Jelgavas pilsētā divas lielākās 1. klases grupas (ap 30% katrā) ir “baltās apkaklītes” un kvalificēti strādnieki un amatnieki, Jelgavas rajonā — kvalificēti strādnieki un amatnieki (34%), pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki (28%), Aizkraukles rajonā — mazkvalificēti un nekvalificēti darbinieki (30%) un “baltās apkaklītes” (22%).
Savukārt 2. klases bezdarbnieku, kuriem ir jāizšķiras starp apmācību vai darba meklēšanu bez pārkvalifikācijas, vidū visās filiālēs liels ir mazkvalificēto un nekvalificēto darbinieku īpatsvars: katrs ceturtais Bauskas un Jēkabpils rajonā, katrs trešais Aizkraukles rajonā, Jelgavā un Jelgavas rajonā, divas piektdaļas Dobeles rajonā. Tikai Jelgavas pilsētā arī 2. klasē vislielākā tiesa (47%) ir “baltās apkaklītes”, bet Jēkabpils rajonā — personas bez darba pieredzes (31%). Tātad kopumā Zemgalē pietiekami daudz apmācības programmu ir jāorganizē mazkvalificētiem darbiniekiem.
Ne visi grib mācīties
Bezdarbnieku gatavība atjaunot zināšanas savā profesijā, apgūt svešvalodu vai datorprasmi ļoti augsta ir Jelgavā, Jēkabpils un Bauskas rajonā, bet daudz zemāka Aizkraukles rajonā. Visās filiālēs, izņemot Jelgavas rajonu (bet ieskaitot Jelgavas pilsētu) ap 70% no bezdarbniekiem, kuri vispār vēlas strādāt, ir gatavi apgūt jaunu profesiju.
Novērtējot bezdarbnieku vispārējās mācāmības spējas, samērā augstas atzīmes reģistrētas:
* Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas rajonā — par uzmanības un kustību koordināciju,
* Dobeles un Jelgavas rajonā — par kustību koordināciju, Dobeles rajonā arī par analīzes un sintēzes spējām,
* Jelgavā — par analīzes un sintēzes spējām, kustību koordināciju un spēju klasificēt objektus.
Aptaujas gaitā apzināta bezdarbnieku gatavība strādāt konkrētās profesijās (ja darba devējs Latvijā piedāvās pietiekamu atalgojumu): pakalpojumu sektora profesijās (pārdošanas/reklāmas menedžeris, pārdevējs, kasieris, pavārs, konditors, oficiants, klientu operators, masieris, frizieris, reklāmas/tirdzniecības aģents, ekspeditors) un ražošanas sektora profesijās (kokapstrādes iekārtu operators, metālapstrādes iekārtu operators, audumu ražošanas iekārtu operators, jūras produktu apstrādātājs, celtnieks, palīgstrādnieks).
Gandrīz 70% no Zemgales bezdarbniekiem, kuri vispār vēlas strādāt, būtu gatavi to darīt kādā no pakalpojumu sektora profesijām. Gandrīz puse — kādā no ražošanas sektora profesijām, vairāk nekā 85% — vismaz vienā no nosauktajām profesijām, ja darba samaksa viņu apmierinātu.
Var secināt, ka darbaroku trūkuma cēlonis ir nevis bezdarbnieku nevēlēšanās strādāt konkrētā profesijā, bet nepietiekami liela darba samaksa (vai varbūt trūkst informācijas par reāli piedāvāto darba samaksu dažās profesijās).
Neapmierina solītā samaksa
Bezdarbnieku atbildes par vēlamo (minimālo pieņemamo) darba samaksu ir jāinterpretē piesardzīgi. Tomēr aptaujas rezultāti nenoliedzami liecina, ka iespēja strādāt ārzemēs mazkvalificētā darbā ar pēc Latvijas standartiem visai augstu samaksu būtiski mainīja pieprasīto algu struktūru. Tikai 1% no Zemgales bezdarbniekiem, kuri vispār vēlas strādāt, ir gatavi strādāt par neto algu zem Ls 100 mēnesī. Mazāk nekā 25% piekrīt algai zem Ls 175. Gan kvalificēto, gan mazkvalificēto un nekvalificēto strādnieku vēlamā neto alga arī ir robežās no Ls 200 līdz Ls 300. Augšējā robeža sasniegta Jēkabpils un Bauskas rajonā, kā arī Jelgavas un Aizkraukles rajona kvalificētajiem strādniekiem.
Gandrīz katrs ceturtais no Zemgales bezdarbniekiem, kuri vispār vēlas strādāt, tuvākā gada laikā ir gatavs uz kādu laiku aizbraukt uz ārzemēm, katrs astotais — pārcelties uz citu dzīvesvietu Latvijā, lai atrastu piemērotu darbu. Šo divu kategoriju īpatsvars īpaši liels ir Jelgavā un Bauskas rajonā, kur var notikt bezdarba līmeņa samazināšanās (vismaz uz kādu laiku) bezdarbnieku aizplūdes rezultātā. Tikai Aizkraukles un Jēkabpils rajonā gatavība strādāt ārzemēs ir ievērojami zemāka nekā citur Zemgalē.
Nav darba piedāvājumu
Gandrīz katrs otrais Zemgales bezdarbnieks apgalvo, ka kopš reģistrācijas (pēdējo divu gadu laikā) no NVA nav saņēmis nevienu darba piedāvājumu. Bauskas rajonā šis skaitlis tuvojas 65 procentiem, bet Aizkraukles rajonā pārsniedz 80 procentu. Šādu situāciju var izskaidrot divējādi: ārkārtīgi zems darbavietu veidošanās līmenis šajos rajonos vai neformāla bezdarbnieku vienošanās ar inspektoriem, lai izvairītos no piedāvājumiem (gadījumos, kad reģistrācijas mērķis ir nevis darba meklēšana, bet gan pabalsta saņemšana). Labāka situācija ir Dobeles rajonā un Jelgavā.
Darba piedāvājumu skaita palielināšana pati par sevi neatrisinās bezdarba mazināšanas problēmu. Vairāk nekā puse no tiem bezdarbniekiem, kuri ir saņēmuši piedāvājumus, vismaz vienreiz ir nonākuši situācijā, kad darba devējs nepieņēma viņus darbā ar NVA norīkojumu. Visizplatītākais iemesls ir neatbilstoša kvalifikācija.
No otras puses, 76% no bezdarbniekiem, kuri ir saņēmuši piedāvājumus (vai 42% no visiem bezdarbniekiem), paši bija noraidījuši vismaz vienu piedāvājumu. Visaugstākais noraidīšanas līmenis no darba devējiem novērots Dobeles un Jelgavas rajonā (ap 80%). Savukārt visaugstākais noraidīšanas līmenis no bezdarbniekiem ir Aizkraukles (82%), Bauskas (90%) un Jēkabpils (91%) rajonā.
Visizplatītākie iemesli, kāpēc bezdarbnieki noraida piedāvājumu, ir zema darba samaksa, pārāk liels attālums no dzīvesvietas, prasmju un zināšanu trūkums, slikti darba apstākļi.
(No reģionālajiem pētījumiem par bezdarbnieku sociālpsiholoģisko portretu)
***
Kopumā pētījuma rezultāti liecina, ka:
* tuvā vai vidējā perspektīvā tikai 40% no Zemgales bezdarbniekiem ir integrējami Latvijas darba tirgū,
* Aizkraukles rajonā gandrīz katrs ceturtais bezdarbnieks vispār neplāno strādāt vai nezina, kad būs darbs,
* katrs ceturtais Zemgales bezdarbnieks vispār nav aktīvi meklējis darbu pēdējo četru nedēļu laikā, un katrs piektais ir izmantojis tikai vienu darba meklēšanas metodi,
* ieteicama aktīvo metožu popularizācija un interneta izmantošanas iespēju (t. sk. NVA filiālēs) uzlabošana,
* darba meklēšanas intensifikācija īpaši aktuāla ir Jelgavas pilsētā, Aizkraukles, Bauskas un Jēkabpils rajonā,
* latviešu valodas kursu piedāvājuma paplašināšana var stimulēt darba meklēšanu,
* ieteicama gan profesionālās apmācības (visās filiālēs), gan modulāro apmācību (īpaši Jelgavā, Jēkabpils un Bauskas rajonā) piedāvājuma paplašināšana, jo gatavība mācīties ir augsta, bet neatbilstoša kvalifikācija ir visizplatītākais iemesls, kāpēc bezdarbnieki ar NVA norīkojumu netiek pieņemti darbā,
* ieteicama psiholoģiskā atbalsta pakalpojumu intensifikācija jauniešiem un gados vecākiem bezdarbniekiem, bezdarbniekiem ar vispārējo pamata vai vidējo izglītību, kā arī Aizkraukles un Jelgavas rajona bezdarbniekiem,
* alkohola vai narkotiskās atkarības riska grupas īpatsvars Zemgales vīriešu bezdarbnieku vidū sasniedz 35% vīriešiem un 15% sievietēm, atkarības riska grupas īpatsvars īpaši liels ir 45—54 gadus veciem vīriešiem Dobeles, Jelgavas rajonā un Jelgavā, 55—64 gadus veciem vīriešiem Bauskas rajonā, kā arī bezdarbniekiem ar vispārējo pamata vai zemāku izglītību visos rajonos. Individuāla psiholoģiskā diagnostika un konsultēšana vajadzīga vismaz nosauktajām bezdarbnieku kategorijām.
