Kā ik gadu, arī šogad katrs Latvijas iedzīvotājs bez maksas drīkst nocirst vienu eglīti valsts apsaimniekotajos mežos — “Staburagu” informē valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” amatpersonas.
Kā ik gadu, arī šogad katrs Latvijas iedzīvotājs bez maksas drīkst nocirst vienu eglīti valsts apsaimniekotajos mežos — “Staburagu” informē valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” amatpersonas.
Stumbra caurmērs gan nedrīkst būt lielāks par 12 centimetriem. Eglītes nav atļauts zāģēt jaunaudzēs, bet ir taču daudz citu vietu, kur noskatīt svētkiem domātu zaļo skaistuli — grāvmalās, abpus stigām, pie komunikāciju trasēm. Drīkst arī savākt zarus no jau nocirstajiem skujkokiem vietās, kur izstrādāts mežs.
Diemžēl reizēm var rasties konflikti, jo daudzviet nav norādes, ka mežs ir privātīpašums. Taču, kā mēdz teikt, nezināšana neatbrīvo no atbildības. Noskatot eglīti privātā mežā, nāksies vien uzklausīt īpašnieka pārmetumus, ja pēkšņi gadīsies viņu sastapt. Tāpēc vispirms tomēr labāk noskaidrot, kam īsti mežs pieder. Bet kā atšķirt, kurš ir valsts, kurš — privātais mežs? Valsts mežs apzīmēts ar plāksnītēm “Latvijas valsts mežs”, bet privātajam jābūt norādei “Privātīpašums”.
Pirms Ziemassvētkiem un gadumijas daudzi grib piepelnīties, pārdodot eglītes vai skuju koku zarus. Šajā ziņā kārtība ir stingra. Lai nerastos pārpratumi, labāk vispirms doties uz tuvāko mežsaimniecību vai pie iecirkņa vadītāja, līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu. Amatpersona aprēķinās summu, kura būs jāsamaksā par eglītēm vai zariem skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu. Summa nepārsniegs 20 latu. Saņemtā darījuma kvīts vai pavadzīme būs dokuments, kas apliecinās legālu nekoksnes vērtību iegūšanu.
