Mūsdienu ģimenēs arvien vairāk izpaužas šādas iezīmes — bērnu paliek arvien mazāk, dažādas paaudzes arvien vairāk cenšas veidot atsevišķu dzīvesvietu.
Mūsdienu ģimenēs arvien vairāk izpaužas šādas iezīmes — bērnu paliek arvien mazāk, dažādas paaudzes arvien vairāk cenšas veidot atsevišķu dzīvesvietu. Tas skaidrojams ar laikmeta iezīmi, jo padomju varas laikā sadzīves apstākļi bija diezgan ierobežoti. Vairākām paaudzēm un pat svešām ģimenēm nācās dzīvot zem viena jumta. Šodien ģimenēm ir ļoti svarīgi izveidot savu, autonomu dzīves vidi.
Arī lomu sadalījumā ģimenē vērojamas izmaiņas. Vēl pavisam nesen (pirms 5—10 gadiem) bērna kopšanas atvaļinājumu izmantoja tikai mātes, bet tagad arvien biežāk — tēvi. Tomēr ģimenē ir arī tradicionālais lomu sadalījums — vīrs (tēvs) ir ģimenes galva (viņš arī nozīmīgākais naudas pelnītājs), kura lēmumam ir dominējošā nozīme, bet sieva (māte) vairāk atbild par bērnu audzināšanu un mājas aprūpi.
Lomu sadalījums attiecināms arī uz pienākumu sadali. Vienā ģimenē traukus mazgā un atkritumus iznes katrs ģimenes loceklis pēc kārtas, citās to dara tas, kuram iegadījies brīvs brīdis, vēl kādā — mājas soli veic tikai sieviete. Ir arī tāds lomu sadalījums, kad katram zināmi viņa pienākumi: tēvs uzkopj grīdas, pļauj zāli, bērni tīra savas istabas, rūpējas par mājdzīvnieciņiem (izved pastaigā suni), māte gatavo pusdienas.
Lai arī kāds būtu lomu sadalījums ģimenē, būtiski, ka savi pienākumi katram ir zināmi un pieņemami, citādi bieži radīsies nesaskaņas, un ģimenes attiecības būs raksturojamas kā haotiskas. Diemžēl būs arī konflikti, radīsies aizvainojums un izskanēs pārmetumi. Vēlams, lai pienākumu sadalījums būtu pēc iespējas godīgāks, visiem saprotams un pieņemams.
