Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi priekšlikumus izdienas pensiju sistēmas pilnveidošanai, kas paredz paaugstināt pensijas pieprasīšanas vecumu vidēji par astoņiem gadiem un izsvītrot no saņēmēju loka vairākus amatus.
Pašlaik pensijā agrāk var doties valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātra un cirka, transporta darbinieki, tiesneši, prokurori, diplomāti, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldē strādājošie. Visiem nosauktajiem, izņemot militārpersonas un tiesnešus, pēc diviem gadiem pensijas saņemšanas laiks katru gadu attālināsies par sešiem mēnešiem. Katrs gadījums noteikti būtu jāizvērtē individuāli, jo vai mazums tādu, kuri strādā konkrētajā iestādē tikai tāpēc, ka agrāk varēs doties pensijā. Kā izvērtēt katru cilvēku un viņa devumu darba gados, vajadzētu būt katras nozares vadošo darbinieku kompetencē. Cik bieži dzirdēts par tiem, kuri, jaunībā esot tautā populāri mākslinieki vai sportisti, savus labākos dzīves gadus atdevuši, popularizējot valsts tēlu, pusmūžā spiesti iztiku pelnīt ar gadījuma darbiem, nerunājot par vecumdienām, kad par viņiem labi ja piederīgie atceras.
Baletdejotāja, ja sapņo kļūt par prīmu, spiesta nežēlīgi strādāt mēģinājumos, lai tikai neilgu laiku priecētu skatītājus. Taču kultūras darbinieku pensijas ir niecīgas — 150 līdz 200 latu mēnesī. Tāda ir cena par viņu sāpēm un sviedriem. Turpretī citās profesijās strādājošie darba gadus aizvada dīkdienībā kabinetos pie galdiem, skaitām līdz pensijai atlikušās dienas. Kāpēc mums, nodokļu maksātājiem, būtu viņi jāuztur? Šobrīd dažās profesijās izdienas pensiju var pieprasīt jau 38 līdz 45 gadu vecumā. Kā skaidro LM, paredzot arī turpmāk iespēju pensionēties pat
20 gadu pirms valstī noteiktā pensijas vecuma, netiks pilnībā izmantots darbaspēka potenciāls, kā arī valsts sektors dažās nozarēs zaudēs profesionālus darbiniekus. Protams, ir izņēmumi, kad darbinieks tiešām ir vērtīgs, bet šos unikālos gadījumus izvērtē iestādes vadītājs, un ar varu neviens šādu darbinieku prom nedzen.
Sens teiciens vēsta, ka nepateicība ir pasaules alga. Ministrijas, kurai tik cēls nosaukums — Labklājības, galvenais uzdevums būtu rūpēties par labāku cilvēku dzīvi. Diemžēl mūsu valstī joprojām labklājībā dzīvo tie, kuri māk iekārtoties, nevis tie, kuri savu veselību un ilgus gadus ziedojuši citu labā.
