Jaunjelgavā un katrā novada pagastā šovasar plānots novietot koka skulptūru — katrai vietai raksturīgu un simbolisku tēlu. Šo ieceri Jaunjelgavas novada dome realizēs, ja iegūs finansējumu Zemgales kultūras programmas konkursā projektam “Sēlijas kultūrvēsturiskie stāsti ozolkoka skulptūrās”.
Jaunjelgavas novada dome nolēma izmantot iespēju piedalīties “Latvijas Valsts mežu” atbalstītās Zemgales kultūras programmas projektu konkursā ar projektu “Sēlijas kultūrvēsturiskie stāsti ozolkoka skulptūrās”. Saistībā ar to iecerēts izveidot koktēlnieku skulptūras, kuras popularizētu kultūrvēsturiskus stāstus par Jaunjelgavu un Jaunjelgavas pagastiem. Projekta kopējās izmaksas ir 4000 eiro, Jaunjelgavas novada domes līdzfinansējums — 10 procentu.
Projekta vadītāja, Jaunjelgavas kultūras nama direktore Anita Ostrovska stāsta, ka atbalsta iegūšanas gadījumā projektu realizētu no 1. maija līdz 30. septembrim. Saistībā ar to iecerēts noorganizēt koktēlniecības plenēru, kuru vadītu divi profesionāli koktēlnieki, bet tajā piedalītos pusaudži un jaunieši, gūstot jaunas praktiskā darba iemaņas. Plenērā izgatavotu sešus kultūrvēsturiskus objektus un tos novietotu Jaunjelgavas pilsētā, Sērenes, Daudzeses, Seces, Staburaga un Sunākstes pagastā.
Jaunjelgavas pilsētā plānots izgatavot un novietot skulptūru “Hercoga Frīdriha un Elizabetes Magdalēnas goda krēsli”. Jaunjelgavas pilsētas vēsture saistīta ar Kurzemes un Zemgales hercogu Fridrihu un viņa sievu Elizabeti Magdalēnu, un šī skulptūra atgādinātu par pilsētas dibinātājiem. Savukārt Sērenes pagasts varētu tikt pie sava “Jēkaba burinieka”. Te Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā tika ierīkoti darvas cepļi, iegūto darvu izlietoja kuģu būvniecībā un eksportēja, bet Sērenes pagasta “Glemžās” bijusi manufaktūra, kur austas buras kara flotes vajadzībām.
Daudzeses pagastā izgatavotu koka skulptūru “Skanošo stabuļu koks”. Pagasts ir mežiem bagāts, un pirms diviem gadiem centrā sākts veidot stilizētu koku mežu. Tajā jau ir skulptūras “Baltā egle” un “Ūdenskoks”, tiem varētu pievienoties arī stabuļu koks.
Seces pagasta simbols būtu veidojums “Seces sudmalas”. Vējdzirnavas reiz bija Seces ainavas neatņemama sastāvdaļa, pagastā darbojušās septiņas sudmalas, tā secieši dēvējuši vējdzirnavas. Trīs no tām — Namkalnu, Sniķeru un Dārznieku — darbojās vēl 1939. gadā.
Staburaga pagastā, Vīgantes parkā, novietotu “Mīlestības laivu”. Teika vēsta par jaunu puisi, kurš īries pār Daugavu pie iecerētās un noslīcis, kad kāzu diena jau bijusi nolikta. Līgavai raudot par zudušo mīlu, radusies raudoša akmens radze — Staburadze.
Sunākstes pagasta vārds rakstos pirmo reizi minēts vāciski — “Sonnaxt”, tas tulkojumā nozīmē “Saules cirvis”. Līdz ar to šāda skulptūra rotātu Sunākstes pagasta centru un kalpotu vietas simboliskai aizsardzībai.
Koka skulptūras veidos no kļavām, ozoliem, ošiem, kuri auguši novada teritorijā. Savukārt plenērā tapušos vides objektus katrā vietā varētu atklāt Jaunjelgavas novadā tradicionālajos pilsētas un pagastu svēt-
kos, kuri šogad notiks no 2. jūlija līdz 28. augustam. ◆
