Skrīverieši šīgada budžetu apstiprināja agrāk kā pērn. Varbūt tāpēc, ka bija iespēja atvēlēt nedaudz vairāk naudas katram gribētājam. Kaut mazām vajadzībām, bet kopumā skats uz dzīvi ir saulaināks. Sarunā ar novada domes ekonomistu Gunti Rūzi jūtams lepnums un optimisms. Pagājušo dēvēja par izdzīvošanas budžetu, bet jaunais, kaut ar piesardzību, ir izaugsmei.
No ēnas saulītē
Kopējie plānotie ieņēmumi, pieskaitot atlikumu no pagājušā gada, šogad ir lielāki kā pērn — 2 miljoni 150 tūkstošu latu. Par 50 tūkstošiem vairāk, kas nelielai pašvaldībai ar nedaudz vairāk kā četriem tūkstošiem iedzīvotāju nav maza nauda. Izdevumi saplānoti tā, lai budžetā nerastos deficīts, tātad tērēs tikpat, cik ieņems, — 2 miljonus 150 tūkstošu latu.
Visvairāk naudas pašvaldības budžetā nonāks no iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa. Tātad — jo vairāk pašvaldībā darbaspēka un deklarētu iedzīvotāju, jo labāk. Pērn veiksmīgi izdevies iekasēt nekustamā īpašuma nodokļa parādus. Šogad Skrīveru namu, dzīvokļu un zemes īpašniekiem kopā jāšķiras no 73 tūkstošiem latu. Pašvaldība, veidojot pagājušā gada budžetu, ienākuma nodokļa izpildi (pašvaldībām vienojoties ar Finanšu ministriju) plānoja 92% apjomā jeb 934 tūkstošus latu, bet saņēma miljonu un 67 tūkstošus. Tas ir tādēļ, ka valstī veiksmīgi gūti ieņēmumi no nodokļiem. Šīgada prognozē skaitlis lielāks — 98%, ko, pašvaldībām vienojoties ar Finanšu ministriju, garantē valsts.
Privātpersonai liela, bet pašvaldībai samērā niecīga summa — 3100 latu — šogad ieņemta no kāda tās īpašumā esoša dzīvokļa pārdošanas. Tiek plānots pārdot arī domei piederošās trīs automašīnas, kas pašvaldībai nav vajadzīgas.
Slīpēs grīdu
Kā katru gadu, lielāko daļu no ieņēmumiem novirzīs izglītības iestādēm — ap 60%. Gan skolai, gan citām pašvaldības iestādēm, piemēram, bāriņtiesai, bērnu un pieaugušo bibliotēkai, ieplānota jauna datora iegāde, kāds mazs remonts. Vidusskolas sporta zāles grīdai, lai arī nesen ieklātai, jāparedz līdzekļi regulārai kopšanai un virskārtas atjaunošanai, tam tērēs Ls 3000. Degvielas cenu kāpumam pielāgotas arī transporta izmaksas, un skolas autobusā, tāpat kā iepriekš, nemainīgi turpinās nogādāt bērnus no mājām uz skolu un atpakaļ.
Nelieli izdevumi ir arī novada domes grāmatvedībai. To centralizējot, apvienos sociālās aprūpes centra un skolas grāmatvedību, darbiniecēm pārceļoties uz domes ēku. Tāpēc iegādātas jaunas mēbeles. Jaunos tērpos šogad ģērbsies Skrīveru pašdarbnieki. Tērpi izmaksās divus tūkstošus latu. Par tādu pašu summu kultūras centrā jau veikts neliels kosmētiskais remonts. Lai godam sagaidītu Skrīveru 130. jubileju, dome svētkiem piešķīrusi 3 tūkstošus latu.
Pirks
klavieres
Tā kā novadā ir vidusskola, mūzikas un mākslas skola, bērnudārzi, no valsts skolotāju algām skrīverieši saņems 292 tūkstošus latu — līdzīgi kā iepriekš. Mūzikas skolas vadībai, direktorei un vietniecei, alga (5500 latu gadā) gan būs jāmaksā pašvaldībai. Tādi nu ir jaunie ministrijas noteikumi. Toties mūzikas un mākslas skola šogad saņems jaunas klavieres un datoru.
Pagājušā gada līmenī saglabāts finansējums bibliotēkām. Bērnu bibliotēkai atvēlēts 1300 latu jaunu grāmatu iegādei un 270 latu periodikas izdevumiem. Pieaugušie lasa vairāk, tāpēc viņiem šogad laikrakstus un žurnālus abonēs par 750 latiem, bet jaunas grāmatas pirks par 1800 latiem.
Nav aizmirsts arī sports, un vairāk līdzekļu — 6230 latu (pērn
Ls 4340) — piešķirts trim rokasbumbas komandām — sieviešu, jauniešu un vīriešu. Līdzekļi paredzēti arī vasaras olimpiādei Liepājā, kur startēs rokasbumbas un šāvēju komandas. Naudu tērēs arī citām vajadzībām — sportatērpu iegādei, sportistu nogādāšanai sacensību vietā, ēdināšanai, dalības maksai un zāles nomai.
Jaunais līgums ļautu ietaupīt
Abos bērnudārzos un sociālās aprūpes centrā ierīkoti saules paneļi. Tādēļ siltais ūdens te izmaksās lētāk. Bērnudārzs “Saulēni” šogad savā virtuvē izmantos jaunu elektrisko plīti un telpās — putekļsūcēju. Abi novada bērnudārzi īpašumā iegūs jaunus datorus. “Sprīdītī” būtu nepieciešams grupu telpu remonts, bet, tā kā pēc dramatiskā “Krājbankas” kraha skrīverieši zaudēja 70 tūkstošu latu, remontdarbi šogad nenotiks. Pašvaldībām banka kompensācijas nav spējīga izmaksāt, un tikai “Ziedugravas” atguva nieka Ls 288.
Toties, pārskatot kredītsaistību līgumu ar Valsts kasi, pārformējot kredītu no eiro uz latiem, ir cerība ietaupīt. Procentu maksājumu atšķirība — 1,94 un 5. Te ir runa par trim lielajiem kredītiem, ņemtiem skolas (400 tūkstošu latu), ūdenssaimniecības (700 tūkstošu latu) projektu realizācijai, kā arī savulaik no Aizkraukles rajona pārņemtajam “Ziedugravu” kredītam (Ls 260 000). Šādu pārkreditāciju agrāk varēja veikt reizi gadā, bet tagad noteikumi mainīti līdz reizei visā projekta realizācijas laikā. Kopējais ietaupījums varētu būt ap 35 tūkstošiem latu.
Ceļiem arvien mazāk naudas
Šogad izveidotas jaunas amata vienības. Bērnudārzā “Saulēni” saimniecības daļas pārzinis, domē — teritorijas plānotājs, kurš pērn algu saņēma no Eiropas projekta. “Ziedugravu” teritorijā tiks atvērts dienas centrs, kuram šogad atvēlēti 12,5 tūkstoši latu.
Sociāli atbalstāmie iedzīvotāji arī var justies droši, jo maksājumi — 75 tūkstoši latu — nav samazināti. Tajos iekļauta nauda veselības aprūpei (Ls 3000), ārkārtas situācijām (1,5 tūkstoši latu), sociālajām garantijām bāreņiem un audžuģimenēm (8,5 tūkstoši latu), mācību līdzekļu iegādei (Ls 3000), ēdināšanai (Ls 11 800), dzīvokļa pabalstiem (Ls 12 000). Papildus 1000 latu piešķirts 15 bērniem invalīdiem, kuriem agrāk naudu atvēlēja no citu pabalstu ietaupījumiem.
No pašvaldības budžeta 10 tūkstošu latu tērēs ceļu kopšanai, jo iepriekšējo trūcīgo 35 tūkstošu latu vietā no valsts saņemts vēl mazāk — 23,7 tūkstoši latu. Par šo naudu ceļus labi ja pusotras reizes var nogreiderēt vai notīrīt. Labajos gados līdzekļu bija piecas reizes vairāk.
Šogad neiztikt arī bez jauniem kredītiem. Izgāztuves “Ramziņi” rekultivācijai vajadzīgi 133 tūkstoši latu (pašvaldības daļa ir 26 tūkstoši latu), 52 tūkstoši latu (pašvaldības daļa ir 26 tūkstoši latu) jāņem arī saules kolektoru izbūvei un ielu apgaismojumam, kur paredzēta LED lampu ierīkošana, —
47 tūkstoši latu (pašvaldības daļa ir 30 tūkstošu latu). Kaut gan projekta realizācijai pašvaldības daļa ir mazāka, taču kredīts jāņem par pilnu summu. Nauda, ko pašvaldība vēlāk saņem no ES, jāieskaita kredīta pamatsummas dzēšanai. Ar Lauku atbalsta dienesta palīdzību šogad pabeigs Dīvajas ielas posma rekonstrukciju starp Daugavas un Piekrastes ielu, un paredzēta arī Ziedu ielas pārbūve.
Lūdz, un tev var
iedot!
Vēlmju saraksts: skola vēlas iekārtot multifunkcionālo telpu un internātā izremontēt dušas telpas. Arī sarīkojumu zāles skatuve būtu jāuzlabo. Pie internāta nepieciešams automašīnu stāvlaukums, jāasfaltē arī skolas basketbola laukums.
Lai mazie skrīverieši bērnudārzos justos vēl labāk, “Saulēnos” grib atjaunot mācību materiālus un inventāru, iegādāties interaktīvo tāfeli. Bērnudārza ēkas pamatiem un pagrabam nepieciešama rekonstrukcija, bet šķūņa jumtam — nomaiņa. “Sprīdītim” aktuāls ir divu grupu telpu remonts (vienas telpas remonts maksātu 10 tūkstošu latu), kanalizācijas un tualešu pārbūve. Ja līdzekļus neradīs dome, tie jāmeklē Eiropas piedāvātajos projektos.
Tāpat kā iepriekšējā gadā, ir atbalstīta Skrīveru pensionāru biedrība — Ls 400, lai gan vēlmes ir lielākas (Ls 2000). Iedzīvotāju aktivitāšu projektiem, piemēram, sporta un dažādiem kultūras pasākumiem, būs jāizlīdzas ar 2 tūkstošiem latu. Pērn, kad Ls 1600 aktivitātēm atvēlēja pirmoreiz, iedzīvotāju atsaucība gada sākumā nebija liela, bet šogad iesniegumi jau gada sākumā pārsniedza iespējas. Vieni lūdz atbalstu, lai piedalītos autosportā, citi — futbola sacensībās. Viena projekta limits ir 200 latu.
Vislabākais vērtējums tam, kādi šobrīd ir Skrīveri, dzirdams sarunās ar satiktajiem cilvēkiem no citiem novadiem un pagastiem. Varbūt sakritība, bet pēdējā laikā dzirdu frāzi: “Ja man būtu jāizvēlas vieta, kurp pārcelties dzīvot, izraudzītos Skrīverus.”
