Gostiņiete Dace Langenfelde ir aktīva un mērķtiecīga meitene. Viņa dzied korī, spēlē grupā “Skolas blice”, sporto, piedalās semināros, dažādos konkursos. Viņas moto: “Dzīvo dzīvi tā, lai, ja būtu iespēja to atkārtot un kaut ko mainīt, tas nebūtu nepieciešams.”
— Šis tev ir pēdējais mācību gads vidusskolā. Vai esi izlēmusi, kur studēsi?
— Vēlētos mācīties Rīgas Tehniskajā universitātē un apgūt apģērba dizaineres profesiju. To izvēlējos, jo man patīk radīt jaunus tērpus, patīk veidot apģērbu gan lieliem, gan maziem. Esmu šuvusi sev kleitas, svārkus, somas, izgatavojusi dažādus aksesuārus.
— Vai tu vēlētos studēt ārzemēs?
— Labprāt to darītu Vācijā, taču diemžēl nav tādu finansiālo iespēju.
— Kas ir piepildīts un kas vēl piepildāms?
— Manā dzīvē piepildīti mazie mērķi — pabeidzu 9. klasi, tiku uz pasaules vācu valodas olimpiādi, ieguvu draugus no dažādām valstīm. Ko vēl gribētu piepildīt? Pabeigt vidusskolu, iestāties augstskolā, veiksmīgi sākt pieauguša cilvēka dzīvi.
— Kā pavadi brīvo laiku?
— Brīvais laiks domāts vaļaspriekiem un mācībām. Labprāt fotografēju, dziedu korī un spēlēju grupā “Skolas blice”, pašmācībā apguvu ģitārspēli. Man patīk aktīvs dzīvesveids, tāpēc ar lielāko prieku spēlēju volejbola komandā. Pēc iespējas vairāk piedalos konkursos, cenšos sevi pilnveidot dažādās olimpiādēs, semināros un kursos. Aktīvi darbojos arī Pļaviņu Svētā Pētera evaņģēliski luteriskajā draudzē, spēlēju flautu draudzes ansamblī. Man ir prieks, ka Dievs man tik daudz devis un es varu darīt tik dažādas lietas.
— Kāpēc izvēlējies spēlēt tieši flautu?
— Kad izdomāju iestāties mūzikas skolā, vienīgais instruments, kurš atbilda manam vecumam, bija flauta. Nenožēloju, ka man tika tieši šis instruments, jo flauta man ir nesusi tikai veiksmi. Es vēlos dzīvē kaut ko sasniegt, tāpēc izmantoju katru brīdi, lai pēc iespējas vairāk sevi pilnveidotu un attīstītu. Man patīk atziņa: “Nešķērdējiet velti laiku, jo no tā sastāv dzīve!”
— Vai esi Latvijas patriote?
— Es neteiktu, ka man Latvija nav svarīga, taču apstākļi, kādi patlaban ir valstī, man nesola veiksmīgu nākotni. Protams, viss var mainīties. Lai vai kā, sirdī es vienmēr turēšu Latviju. Lielākā daļa jauniešu brauc prom, arī es apsveru šādu iespēju, varbūt pēc studijām augstskolā.
— Redzot krītošu zvaigzni, vēlies kaut ko?
— Kurš gan kādreiz nav kaut ko vēlējies, redzot krītošu zvaigzni! Es, protams, esmu to darījusi un darīšu arī turpmāk, jo vēlēšanās ir kā maza lūgšana, kura var tikt uzklausīta.
