“Ja ar kādu vaļasprieku aizraujos, neārstējami saslimstu,” saka aizkraukliete Irēna
Žurzdina. Piparkūku apgleznošana ir viena no viņas skaistajām “slimībām”, kuras galarezultāts priecē kolēģus, bērnus un ikvienu, kura rokās Ziemassvētku laikā nonāk Irēnas mazie mākslas darbi.
Irēna Žurzdina jau vairākus gadus ir organizatore senioru dienas centrā “Pīlādzis”, kas darbojas Aizkraukles sociālā dienesta paspārnē. Šajā darbā nākas ielikt daudz radošuma, un, meklējot arvien jaunas nodarbes, ko ierādīt citiem, Irēnas kundze nereti arī pati ar tām ļoti aizraujas. “Neārstējami saslimstu,” smejas viņa.
Lai būtu skaisti!
Pirms trīs gadiem dienas centra dalībnieces rīkoja piparkūku izstādi — tās bijušas gardas, bet diezgan vienkāršas, taču Irēnai tas devis ierosmi: kāpēc gan tās nevarētu būt arī skaistas! Pamazām viņa sākusi piparkūkas apgleznot, izrotāt, un šī lieta iepatikusies. Nu jau trešo gadu viņas rokās top lielāki un arī diezgan miniatūri mākslas darbiņi. Māja, puķīte, sniegpārsla, sirsniņa, zivtiņa, stirna, ritentiņš, egle, sakta, pat dūraiņu pāris, kura cimdiņi sasieti kopā — visu var atrast Irēnas piparkūku maisā. Piparkūkas ir arī gaumīgi iesaiņotas, maisiņu rotā lentīte un vēl pašas darināta kartīte. Oriģināla un lieliska dāvana Ziemassvētkos!
“Visi tādu grib, un es tikai ražoju,” nosmej Irēna. “Ražošanas process” viņas mājās sākas jau decembra sākumā, jo pieprasījums ir liels — jāapdāvina visi kolēģi un draugi, arī Irēnas bērni pasūta piparkūkas dāvanām citiem. Kad jautāju, cik viens piparkūku maisiņš maksā, Irēna vien nosmej: “To darbu jau nevar novērtēt, tāpēc piparkūkas neesmu pārdevusi, tās visiem dāvinu.”
Izmanto jau gatavu mīklu
Kā top piparkūkas? “Mīklu pati negatavoju, tas aizņemtu pārāk daudz laika, tāpēc to pērku,” stāsta Irēnas kundze. “Esmu iecienījusi Smiltenes ceptuvē “Madara” gatavoto mīklu, no tās sanāk gardas piparkūkas, turklāt mīklu var plāni izrullēt.” Viņa bilst, ir svarīgi, lai cepot mīkla neuzpūšas, tad nevar apgleznot. Piparkūkas cep 180 grādos un liek jau uzkarsētā cepeškrāsnī, turklāt karstas tās nedrīkst pārvietot, lai nezaudē formu.
Kad piparkūkas atdzisušas, uz tām klāj glazūru, kuru gatavo no saputota olas baltuma. “Nedrīkst putot, līdz olas baltums kļūst stingrs, tikai lai iegūst mazliet biezāku konsistenci,” skaidro Irēna. Tad šķidrajai glazūrai pievieno pūdercukuru, un ar dabīgajām izejvielām iegūst vēlamo krāsu: pieliekot cigoriņu kafiju, iegūst gaiši brūnu, ar ogu sulām — rozā vai sarkanu, no mellenēm var dabūt violetu toni. Ja glazūrai pieliek vairāk kakao, piparkūka sanāk tumši brūna un spīdīga. Glazūru klāj uz atdzisušajām piparkūkām, un tās uzreiz dekorē.
“Ar katru piparkūku ir ņemšanās, kad piesēžos, trīs stundas paiet nemanot,” saka viņa. Piparkūkas Irēna grezno ar dažādām ēdamajām pērlītēm, spīgulīšiem un maziem dekoriņiem. Agrāk viņa tos pirkusi iesaiņojumos, kur bijušas dažādas krāsas kopā, tad šķirojusi, tagad jau mājās ir vesela kolekcija dekoriņu dažādās formās un krāsās atsevišķi — lai viss pat sīkumos būtu saskaņoti.
Juveliera cienīgais piparkūku rotāšanas darbs patīk arī Irēnas mazbērniem — pērn mazdēli ar tādu aizrautību divas stundas darbojušies, ka vecmāmiņa nobrīnījusies vien. “Apkārt, protams, haoss, bet pašiem tāds prieks!” nosaka viņa. Irēnai ir trīs bērni un septiņi mazbērni.
Aktīvi visu gadu
Irēnas kundze atklāj — lai tāds mazs mākslas darbs taptu, galvenais ir interesantas piparkūku formiņas. Daudzas viņai izgatavojis znots, bet viņas atklājums ir veikals “Gemoss” Rīgā, kur iepērkas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi. “Tur var atrast interesantas lietas, pusi dienas varu staigāt un izvēlēties,” saka viņa. “Savukārt Ogrē, veikalā “Dauga”, ir maza bodīte, kurā ir interesanti rotājumi.”
Irēna piebilst, piparkūku apgleznošana gan ir tikai viens no viņas vaļaspriekiem, ar kuru gads iesākas. “Lieldienās krāsoju olas, visu vasaru gatavojos, vācu un kaltēju herbāriju, lai būtu rotājumi,” stāsta viņa. “Tad ir dārzs un manas rozes, rudenī atkal mežs — tas man ļoti patīk, visu dienu viena pati varu staigāt, pielasīt ogas un sēnes, un vakarā laimīga doties mājup.” ◆
