Skrīveru novada pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” audzēkņi Olimpisko dienu sāka ar kopīgu vingrošanu dārziņa sporta laukumā. Kārtīgi iesildījušies, jaunākie bērni devās skriet krosu ap bērnudārzu, savukārt vecākie kopā ar zemessargiem piedalījās interesantās stafetēs.
Bērnudārza sporta skolotāja Ligita Dāvidniece, kas te strādā jau 13 gadu, Olimpiskās dienas pasākumos ar saviem audzēkņiem piedalās katru gadu. Šogad tie bija īpaši aizraujoši, jo ciemos pie mazajiem “sprīdīšiem” bija ieradušies 55. kājnieku bataljona zemessargi Klāvs Bajinskis un Ainārs Engers, kuri pastāstīja, ar ko nodarbojas zemessargi, kā notiek mācības, parādīja, kāds ir viņu ekipējums. Zemessargi vecāko grupu bērniem bija noorganizējuši interesantas stafetes, kuru laikā bērni varēja izbaudīt, kā tas ir — skriet ar diezgan smago karavīra vesti mugurā, binoklī ieraudzīt tālumā novietotos priekšmetus un ziņot par tiem pa rāciju. Pa to laiku jaunāko grupu audzēkņi kopā ar audzinātājām iesaistījās dažādās stafetēs savos rotaļu laukumos.
“Šādas fiziskās aktivitātes vērtēju ļoti atzinīgi. Galvenais, lai bērniem patīk, lai viņi būtu priecīgi. Šogad ir arī ļoti labs laiks, varam darboties ārā,” priecājas skolotāja Ligita.
Viņa stāsta, ka ikdienā pirmsskolas vecuma bērni nodarbībās apgūst
pamatkustības — skriešanu, lēkšanu, bumbas mešanu un citas. Kad viņi
aiziet uz skolu, šīs kustības nepieciešamas, lai nodarbotos ar
vieglatlētiku, handbolu, kas Skrīveros ir attīstīti sporta veidi. “Es
pati katrai grupai vadu divas nodarbības, taču kopumā dažādas fiziskās
aktivitātes bērniem ir katru dienu. Dārziņā nav sporta zāles, ko mēs
ļoti gribētu un kas ir vajadzīga. Sportojam svinību zālē, bet bērnu ir
daudz, vietas — maz. Tāpēc lielākoties darbojamies ārā, mums pie dārziņa
ir sporta laukums, taču tajā trūkst dažādu rīku. Cenšamies to kaut kā
paši labiekārtot,” stāsta sporta skolotāja.
Reizi nedēļā bērniem
notiek arī veselības vingrošana, jo jau agrīnā vecumā novērojamas stājas
un gaitas problēmas. “Diemžēl mūsdienās bērni vairāk brīvo laiku pavada
pie dažādām viedierīcēm, nevis ārā skrienot un spēlējoties. Arī skolā
sportu stundu vajadzētu vairāk, kāpēc gan nevarētu atjaunot agrākās tā
sauktās “fizminūtes”, kad skolēni stundas laikā piecēlās no soliem un
kādu minūti pavingroja,” secina L. Dāvidniece.
