Kokneses pagastā ekspluatācijā nodoti trīs ceļi, kuri pārbūvēti ar SAPARD projekta līdzfinansējumu. Taču ir koknesieši, kuri uzskata, ka šī nauda bija jāiegulda citos ceļos.
Kokneses pagastā ekspluatācijā nodoti trīs ceļi, kuri pārbūvēti ar SAPARD projekta līdzfinansējumu. Taču ir koknesieši, kuri uzskata, ka šī nauda bija jāiegulda citos ceļos. Nevis tajos, kuri ved uz pagasta padomes priekšsēdētāja Cīruļa ģimenes īpašumiem, bet tajos, pa kuriem gan paši koknesieši, gan apkārtējo pagastu iedzīvotāji brauc daudz biežāk.
Jāuzklausa pārmetumi
“Staburagā” esam uzklausījuši pārmetumus Kokneses pagasta padomei par ceļu pārbūvi saistībā ar SAPARD projektu. Lasītāji uzskata, ka vairāk kapitālo remontu vajadzēja tam, kurš ved uz Krapes ceļa pārbrauktuvi. Ja ilgstoši slēgta dzelzceļa pārbrauktuve 1905. gada ielā, visi transporta līdzekļi — vieglās, kravas automašīnas, operatīvais transports, pat satiksmes autobusi — brauc uz šo pārbrauktuvi. Diemžēl tāda situācija gadās vai katru dienu. Daži braucēji uzskata, ka lielāku vērību pelnījis ceļš uz Atradzes kapiem. Arī tur brauc ļoti daudz cilvēku. Tāpat esam uzklausījuši iebildumus par asfaltēto ceļu uz Kokneses estrādi. Tas esot ļoti šaurs, divām mašīnām, kur nu vēl autobusiem, izmainīties ir ļoti grūti.
Sākumā piedāvā piecus ceļus
Lūdzām Kokneses pagasta padomes priekšsēdētāju Viesturu Cīruli paskaidrot, pēc kādiem kritērijiem pašvaldība lēma SAPARD līdzekļus ieguldīt tieši izvēlētajos ceļos. Sarunā piedalījās arī pagasta labiekārtošanas darbu speciāliste Tamāra Baltmane.
Viesturs Cīrulis stāsta:
— Sākumā bijām sagatavojuši projektu par piecu ceļu remontu. Tajā bija minēti trīs ceļi, kuri nu salaboti, kā arī Lāčplēša un Daugavas iela. Lāčplēša ielā nolēmām naudu neieguldīt, jo tur vēl paredzēti rakšanas darbi sakarā ar ūdensapgādes sistēmas rekonstrukciju. Savukārt Daugavas ielu plānots pārbūvēt par valsts līdzekļiem sakarā ar kustības drošības projekta realizāciju pagastā.
Neizlemj vienpersoniski
— Par ceļiem, kurus remontēt, nelēmu vienpersoniski, to darīja pagasta padomes deputāti. Izsvērām visus “par” un “pret”, nolēmām par prioritāti izvirzīt lauku ceļus. Deputāti izvēlējās gan ceļu uz Bormaņiem, gan to, kur ir arī mūsu ģimenes īpašumi. Abus šos ceļus lietavās regulāri izskaloja, rudenī un pavasarī tie izšķīda, novadgrāvji bija aizauguši, caurteku nebija. Viens no iemesliem, kāpēc izvēlējās šos ceļus, bija tas, ka skolas laikā te brauc skolēnu autobuss.
Pirms projekta apstiprināšanas Koknesē ieradās arī Lauku atbalsta dienesta speciālisti, dabā apskatīja un novērtēja, vai tiešām piedāvātajos ceļos jāiegulda nauda. Mūsu izvēli atzina par pareizu un, pārbaudot paveikto, atzina, ka Eiropas Savienības līdzekļi tērēti lietderīgi.
Labot ceļu prasa iedzīvotāji
Jā, ceļa malā, aiz Pērses tilta, kurš ved uz Daugavas krastu, maniem dēliem pieder īpašumi, taču viņi tur nav vienīgie. Tajā pusē ir 20 māju. Jau pagājušajā gadā saņēmām no šiem iedzīvotājiem vēstuli ar lūgumu ceļu remontēt. Te ir arī divas viesumājas, daudz tūristu brauc skatīties gleznaino Pērses ieteku Daugavā. Mums jādomā par nākotni, arī par tūristu piesaisti. Viens no aspektiem ir labi, izbraucami ceļi. Atsaucoties iedzīvotāju lūgumam, lēmām par labu šim ceļam.
Salīdzina ar Norvēģiju
Runājot par ceļu uz estrādi, Cīruļa kungs atcerējās Norvēģiju, kur laukos gandrīz visi ceļi ir tik šauri. Ceļu uz estrādi jau projektētāji tādu paredzēja. Tādam pēc standarta esot jābūt pievedceļam. Tā nav ātrumšoseja, un prātīgiem, korektiem braucējiem iebildumiem nevajadzētu būt. Te novietota ātruma ierobežojuma zīme — 30 kilometru stundā, pēc noteikta attāluma vairākās vietās izveidotas tā saucamās “kabatas”, kur samainīties pretimbraucošām mašīnām.
Viesturs Cīrulis un Tamāra Baltmane ir neizpratnē, ka cilvēki redz tikai slikto, bet pozitīvo neievēro. Piemēram, iedzīvotāji, kuri dzīvo blakus ceļam uz estrādi, pateicas pašvaldībai par noasfaltēto ceļu. Viņiem vasarā vairs nebūs jāelpo braucēju saceltie putekļi. Arī pašvaldībai pirms katra pasākuma vairs nebūs jālaista ceļš, lai tas neputētu.
Būtu nauda, remontētu visus
Cīruļa kungs pārsteigts arī par ierosinājumu sakarā ar ceļu uz Atradzes kapiem, jo tas nesen remontēts. “Acīmredzot cilvēki, kuri par to sūdzas, sen pa šo ceļu nav braukuši,” saka Viesturs Cīrulis. “Kokneses pagastā jāapsaimnieko 60 kilometru ceļu, par SAPARD līdzekļiem salaboti septiņi kilometri, un tas nav maz. Ja būtu nauda, gribētu salabot visus ceļus, taču šobrīd nav tādas iespējas. Diemžēl arī turpmāk Eiropas Savienības fondi neparedz atbalstu infrastruktūras sakārtošanai un pagasta ceļu remontam.”
Slikts laiks greiderēšanai
Tamāra Baltmane piebilst: “Ja kāds pārmet, ka viena izremontētā ceļa malā ir Cīruļu ģimenes īpašumi, tad nevaram remontēt nevienu pagasta ceļu. Pagasts nav tik liels, un katra ceļa galā atrastu kādu pagasta deputāta, darbinieka vai viņu radinieku īpašumu. Protams, arī ceļam uz otru pārbrauktuvi vajadzīgs remonts, taču tas nav tik vienkārši. Ceļš kādreiz speciāli būvēts uz kolhoza paraugfermu. Ir ļoti plats un grūti kopjams, to vajadzētu pārveidot. Jā, tas ir bedrains, taču slikto laika apstākļu dēļ šovasar bija grūti atrast piemērotu brīdi greiderēšanai. Nav nozīmes pa slapju ceļu braukt ar greideru un dzenāt dubļus.
