Šogad Skolotāju dienu kopā ar kolēģiem pirmo reizi svinēs arī Mazzalves pamatskolas jaunais amatu mācību skolotājs Kaspars Baltacis. Viņš dzimis Mazzalvē, absolvējis te pamatskolu un tagad studē Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LL U) Tehniskās fakultātes Mājas vides un informātikas izglītības programmā.
Ievēro konkursā
Jau skolas laikā Kaspars bijis aktīvs skolēns, piedalījies mācību priekšmetu olimpiādēs, labākie sasniegumi bijuši tieši amatu mācībā. Šogad Kaspars atgriezies savā pirmajā skolā, bet nu jau kā skolotājs. “Pēc Mazzalves pamatskolas beigšanas mācības turpināju Kuldīgas 78. arodvidusskolā. Tur palīdzēju vadīt nodarbības, un man tas iepatikās,” saka jaunais skolotājs. “Vēlāk, startējot konkursā “Jaunais profesionālis 2008”, mani ievēroja Mālpils arodvidusskolas direktore, un piedāvāja tur strādāt par skolotāju. Tā kā šim amatam bija nepieciešama pedagoģiskā izglītība, tad mācības turpināju LLU.”
Liels izaicinājums
Lai arī pēdējā laikā skolotāja profesija bieži vien netiek pienācīgi novērtēta, Kaspars Baltacis uzskata: “Manuprāt, skolotāja profesija ir ļoti prestiža, ar lielām izaugsmes iespējām. Kaut gan paši skolēni skolas laikā to nenovērtē un neapzinās, cik daudz viņiem sniedz skolotājs. Darbs Mazzalvē bija liels izaicinājums. Sākumā šaubījos, jo nezināju, kā būs strādāt kopā ar skolotājiem, kuri mani ir mācījuši. Uztvēru viņus kā savus bijušos skolotājus. Tomēr, iepazīstot kolektīvu, sapratu, ka izvēlējos pareizo ceļu un arī bijušie skolotāji var būt ļoti labi kolēģi. Nenoliedzami, viņi ir ļoti atsaucīgi un izpalīdzīgi.”
Par Kaspara izvēli priecājas arī viņa ģimene. “Tieši sieva mani mudināja meklēt prakses vietu apvienojumā ar darbu un tuvu dzīvesvietai. Tā kā Jelgavā ilgstoši nedomājām palikt, Mazzalves pamatskola bija piemērotākā, kur sākt savu skolotāja karjeru.”
Iegūst zeļļa diplomu
Kaspars ir ne tikai skolotājs, bet arī ļoti labs amatnieks. Viņš ir Latvijas Amatniecības kameras biedrs. “Kuldīgas 78. arodvidusskolā, izgatavojot diplomprojektu, mums piedāvāja iespēju iegūt zeļļa diplomu, ko arī izmantoju.”
Kaspars atzīst, ka galdniecība ir viņa sirdslieta un bez tās savu dzīvi nevar iedomāties. “Mani darbi lielākoties ir redzami ģimenes un tuvāko radinieku mājās. Tomēr viens no darbiem, par kuru pašam liels lepnums, ir Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā “Pikšās” Dobeles pusē. Tas ir krēsls, kas man, piedaloties konkursā “Krēsls 2006”, nedēļas laikā bija jāizgatavo ar rokas instrumentiem. Šajā konkursā ieguvu trešo godalgoto vietu.”
Jaunais skolotājs savu darbu uzskata par interesantu. “Ar bērniem veidojas labs kontakts. Viņi visi ir ļoti zinātkāri, kas man patīk, un tas savukārt atvieglo darbu. Var just, ka bērni mani pārbauda kā jauno skolotāju,” saka Kaspars Baltacis.
